Urrā, manam interešu twitterkontam šodien piesekojās pirmais cilvēks no tām aprindām, kuras gribēju sasniegt! Kārtējais pierādījums, ka vajag tikai darīt.
Garastāvoklis: |
 happy |
| |||
|
Urrā, manam interešu twitterkontam šodien piesekojās pirmais cilvēks no tām aprindām, kuras gribēju sasniegt! Kārtējais pierādījums, ka vajag tikai darīt.
|
|||
| |||
|
Es ļoti gribu mācīties, bet pašmācībai man pietrūkst disciplīnas un gribasspēka. Kursiem savukārt nav naudas. Tātad — lūdzu ieteikumus gribasspēka stiprināšanai!
|
|||
| |
|
Pat nesaprotu, vai man vajadzētu par to kaunēties, bet man patīk One Direction. Ne tā, ka būtu fans vai vismaz ka patiktu visas dziesmas, bet konkrētās dziesmās ir kaut kādi pēkšņi, īsi impulsi, kas man liek tās klausīties un klipus skatīties atkal un atkal. Tāpat man kādreiz bija ar Donovan. Tāpat ar Pīrsu Brosnanu. Man ir vājība uz spēīgiem vīriešiem, kas retumis atklāj savu vājo, maigo pusi. |
|
| |||
|
Šorīt Meža kapos skaisti. Dzeltenās lapas sabirušas uz senlaicīga soliņa mūsu apkopjamajai kapavietai blakus. Saules vizuļi skujās. Un mierīgi, klusi ļaudis ar ziediem visapkārt. Svētdienā atceramies savus aizgājušos.
|
|||
| |||
|
Īsi pirms nomira mans vecaistēvs, sapnī redzēju viņu agresīvu. Man no viņa bija bail līdz pat viņa nāves dienai. Tā jau nekas, bet man tagad aizvien prātā paliek sapņi, kuros esmu redzējusi savus pazīstamos cilvēkus. Šonakt sapnī vienu no pazīstamajiem augsti kāpušajiem vīriešiem redzēju. Raudošu un mierināmu. Viņā nekas nav mainījies, viņš šodien turpina savu līdzšinējo darbību ar tādu pašu entuziasmu kā līdz šim. Bet es esmu sākusi viņā saskatīt ievainojamību.
|
|||
| |
|
Laikam jau galvenais ceļā uz mērķi ne vienmēr ir konkrēti deadlaini, bet gan apņemšanās katru dienu pavadīt tā, lai tās beigās būtu mērķim kaut nedaudz tuvāk nekā iepriekšējā vakarā. |
|
| |||
|
Laukā tāds vējš, ka vairs nav kaiju kliedzienu aiz loga. Tagad kaijas kaifo, pacēlušās virs jumtiem, vēja brāzmās, karādamās un šūpodamās gaisā kā jocīgas spēļu lidmašīnītes.
|
|||
| |||||
|
Neērti jautājumi
Kas padara dzīvi dzīvošanas vērtu? Kas ir tas centrs, ap kuru griežas Tavs Visums? Kādu dzīvi Tu vēlies un kāpēc Tev tādas vēl nav? Ja šī būtu Tava mūža pēdējā diena, ko Tu darītu? Un kāpēc Tu to nedari tagad? Kas, Tavuprāt, ir vislielākie, visnozīmīgākie panākumi? Kas Tev vajadzīgs, lai tos sasniegtu? Kas ir Tavs galvenais dzinulis ikdienā? Kur Tu rodi spēku, kad viss šķiet pilnīgi un galīgi garām? Ko Tu vēlētos darīt visu mūžu? Vai Tev kaut kas traucē to darīt? Vai Tev ir svarīgi tas, ko dari šobrīd? Kāpēc Tu no tā neatsakies?
|
|||||
| |||
|
Skatos uz savām klasesbiedrenēm, kursabiedrenēm, vienaudzēm... Mēs sākam novecot. Bēbju bums ir pilnā sparā, un tas nav galvenais, bet, ieskatoties sejās... Parādās pirmās krunciņas, pirmais vītums — jo sevišķi tām, kas ar alkoholu un uzdzīvi aizrāvās/aizraujas. Skatos spogulī, un redzu smalku, gandrīz nemanāmu smaida tīklojumu ap acīm un gar lūpām. Man liekas, ka ar tām kļūstu skaistāka.
|
|||
| |||
|
Kas man tas par stulbumu, ka pēc perfektas dienas sāku meklēt savā rīcībā kļūdas un nepareizības? Ko tad tas dod? Ņifiga nedod (ja nu vienīgi galvassāpes). Viss bija lieliski, bija jauka saruna ar potenciālajiem sadarbības partneriem, bet te pēkšņi es sāku štukot, ka, ak vai vai, to es pateicu ne tā un šito vajadzēja teikt pilnīgi citādi, un... Ak jel. Pa galvu man vajag, pa galvu. Par tādu sevis čakarēšanu.
|
|||
| |
|
Nez kur atradu linku uz 10 baušļiem valodas apguvē. Lai kaut mazliet uzlabotu savas krievu valodas zināšanas, šo rakstu iztulkoju:
( Raksta tulkojums ) |
|
| |||
|
Gribu tikt pie vēl vienas profesijas. Zinu, ka daudziem tas noteikti liksies milzu solis atpakaļ — kā tu tā, tik daudz padarījusi un sasniegusi, a tagad šitā — sāksi visu pilnīgi no gala kā vidusskolēns... Bet man gribas dažādību, ar to, kas man ir, nepietiek. Arvien vairāk saprotu, cik ļoti tomēr pārspīlēts ir tas krutums, līdz kuram esmu pamazām nonākusi. No malas jau izskatās skaisti, bet tas tikai tāpēc, ka to panāk ar pacietību.
|
|||
| |||
|
Nesen te bija visādi notikumi ar pazīstamu cilvēku, kurš sagadīšanās pēc ir arī Latvijas mēroga slavenība. Viss normāli, visi saprot, ka cilvēks kā cilvēks utt. Tikai tagad to sakarā pēkšņi saradies strīpām vien ļautiņu (pat starp tiem, kas patiešām ir viņa draugi), kam dikti jau patīk pagozēties viņa slavas saulītē. Skaipā cits citam klāsta, ka "nujā, mēs te ar viņu tā po dušam izrunājāmies", publiskākās vietās aizsāk kriptiskas sarunas un pēc kāda laika piebilst, ka ak, to taču publiski nevar runāt. Tik ļoti patīk sevi par svarīgu personu iztaisīt no tā vien, ka "es viņu pazīstu, tātad es arī esmu krutais". Bet ko tu, cilvēk, pats esi sava krutuma un atpazīstamības labā izdarījis? Parazīts tāds!
|
|||
| |||
|
"Limuzīns Jāņu nakts krāsā" ir lieliska filma, bet nez vai to turpmāk vairs gribēšu skatīties, jo, lai cik jauka komēdija tā arī nebūtu, tā tomēr ir cauruncauri par pieviltām cerībām. Divas reizes filmu esmu redzējusi, un abas reizes beigās apraudājos. It kā jau beigās uzvar taisnīgums un Mirta aiziet pie sava mīļotā vīra Jāņa, bet... rūgtums paliek. Vai arī es nemāku filmas skatīties un svarīgāko ieraudzīt.
|
|||
| |||
|
Interešu twitterkontu man patīk veidot daudz vairāk nekā privāto. Varbūt tas tādēļ, ka šeit man ir pilnīgi skaidrs priekšstats par to, kam tur vajadzētu būt, un un droša apziņa, ka tas ir vajadzīgs.
|
|||
| |
| |||
|
Copy paste no šejienes: Paradumi, kas ļauj vieglāk apgūt svešvalodu: 1. Svešvalodu apguvei dienā veltītas 10 minūtes ir efektīvākas nekā viena stunda reizi nedēļā. Dažas minūtes dienā ir vieglāk koncentrēties uz apgūstamo materiālu. Tas, ko iemācīsies šajās minūtēs, arī labāk paliks atmiņā nekā visa informācija, ko būsi ieguvusi stundas laikā. 2. Izmanto laiku lietderīgi - mācies, kad esi ceļā. Izmanto audiomateriālus, piemēram, mācies, kad brauc sabiedriskajā transportā. Mācies brīžos, kad tiešām jūti stimulu to darīt. 3. Skaties filmas un citus videomateriālus svešvalodā. Sākumā daudz ko nesapratīsi, taču tas palīdz ātrāk apgūt valodu. Ar laiku videomateriāli kļūs arvien saprotamāki. 4. Pieraksti dažādus vārdus uz līmlapiņām un izliec tās pa māju. Piemēram, uz durvīm uzliec svešvalodā uzrakstītu vārdu «durvis», uz spoguļa «spogulis» u.tml. 5. Iepērkoties mēģini atcerēties vārdus, kurus jau zini, - mēģini apkārt redzamās lietas nosaukt vārdos. Piemēram, pierakstot telefona numuru, mēģini nosaukt visus ciparus svešvalodā. 6. Regulāri atkārto to, ko jau esi apguvusi. Tas palīdzēs ne tikai labāk atcerēties apgūto, bet arī saprast, cik daudz jauna jau esi iemācījusies!
|
|||
| |||
|
Slāpst un nīkoļo manī zīmēšanās gēna atlikumi. Vairs negribas salikt "draugos" visas manas skaistākās bildes un atzīmēties par katru panākumu. Vairs negribas, lai visi redz ģimenes bildes un papriecājas, "kāda stipra, liela ģimene". Negribas vairs likt internetā bildes no visiem ceļojumiem un atrādīt katru garadarbu. Nav vairs īsti skaudības ne pret vienu hipsterīgi zīmulīgu Evu, jo patiesībā jau mana dzīve, ja to pareizi "izzīmuļotu", var izskatīties pat vēl efektīgāk nekā viņējās. Esmu pārdomās, cik liela "atzīmēšanās" ir vajadzīga un kam. Kādas skaistas pils pagrabā starp citu ieslodzīto iegrebtajiem parakstiem saglabājies arī Bairona atstātais. Vai mūsu nemitīgā iezīmogošanās vienā vai citā interneta vietnē nav līdzvērtīgi nožēlojama ieslodzīto cenšanās atstāt kaut jel kādu mantojumu?
|
|||
| |||||
|
Ne reizi vien esmu pie sevis činkstējusi, ka gribu būt mājsaimniece — lai visas rūpes būtu vien uzturēt māju kārtībā un par naudas pelnīšanu nebūtu jādomā — tikai par saprātīgu tās tērēšanu. Vēl labāk — iet mācīties un par to saņemt naudu. Ideāli — pelnīt naudu ar savu hobiju. Atkal un atkal atgriežos pie domas, ka vajag darbu, kas ir vienlaikus arī hobijs. Es pat ne sevišķi ticu visiem "par to taču nemaksā" — vislielākā problēma man ir atrast hobiju kā tādu. Allaž esmu apskaudusi fanātiķus, jo viņiem ir kaut kāds (lai cik varbūt greizs manā skatījumā) pasaules centrs. Man centra nav, ir tikai rasols. Johaidī. Man negaršo rasols. Ne tikai metaforiskais.
|
|||||
| |||||
|
Man prieks, ka šajā septembrī vairs nav skolas — nekādas. Atšķirībā no pēdējiem 17 gadiem. Lai arī aiz inerces sadomāju stāties, ātri sapratu, kāda kļūda tā būtu. Jo es to vairs negribu. Man nav kopējas nostājas par skolām kā tādām — daži brīži bija slikti, daži — labi —, bet man pietiek. Tas, kā dēļ vispār apsvēru vēl turpināšanu, laikam gan ir ikdienas režīma trūkums. Tomēr tam ir cits risinājums — pāriet no freelancera ikdienas uz darbinieka ikdienu. Kāpēc ne?
|
|||||
cold
thoughtful
bitchy
blank
energetic