Slāpst un nīkoļo manī zīmēšanās gēna atlikumi. Vairs negribas salikt "draugos" visas manas skaistākās bildes un atzīmēties par katru panākumu. Vairs negribas, lai visi redz ģimenes bildes un papriecājas, "kāda stipra, liela ģimene". Negribas vairs likt internetā bildes no visiem ceļojumiem un atrādīt katru garadarbu. Nav vairs īsti skaudības ne pret vienu hipsterīgi zīmulīgu Evu, jo patiesībā jau mana dzīve, ja to pareizi "izzīmuļotu", var izskatīties pat vēl efektīgāk nekā viņējās. Esmu pārdomās, cik liela "atzīmēšanās" ir vajadzīga un kam. Kādas skaistas pils pagrabā starp citu ieslodzīto iegrebtajiem parakstiem saglabājies arī Bairona atstātais. Vai mūsu nemitīgā iezīmogošanās vienā vai citā interneta vietnē nav līdzvērtīgi nožēlojama ieslodzīto cenšanās atstāt kaut jel kādu mantojumu?
Garastāvoklis: |
 thoughtful |