Tā sajūta

ehz, beidzot visa krāmēšanās, pārvākšanās ir galā. Mēbeles ir saskrūvētas un sakari ar ārpasauli - pieslēgti. Tagad tikai mierā dzīvot un baudīt. Mierā būt.
Tik vien šķiet, ka jo dienas jo laiks skrien ātrāk. Gribas apstādināt. Pirmoreiz mūžā ir tā. Gribas, lai tas nekad nebeidzas.
Ir tik labi.

Tā diena tuvojas, kad būs jāiziet pa durvīm un jādodas prom ar visām mantām. Ar visu, kas tev pieder un ir.
Patiesībā, tās ir tikai mazliet vairāk kā tieši 100 stundas.
Pakrūtē viegli kņud. Patīkami. Mazliet skumji.
Skumji atstāt ģimeni, ja tik ilgi esi ar viņu dzīvojis. Bet skumjas ar laiku pāries. Un visu pārņems kopābūšanas prieks.
Atmiņas un nevajadzīgos krāmus atstāšu tepat. Tur man neko no tā visa nevajadzēs. Tur viss būs jauns. No visa, kas man apkārt, līdz pat sajūtām.
Ak.
Es tā visa jau sen ilgojos.

Neticami, tas ir jau klāt. Pirmo reizi esmu gaidījusi rudeni. Tas būs skaistākais rudens manā mūžā. Pirmais. Viens no.
Jo es zinu, ka tas nāk ar pārmaiņām. Un es gaidu šīs pārmaiņas vairāk, kā jebko citu.
Mana kopābūšana tagad būs pilnīgi citā kvalitātē. Un manas sajūtas - citā kvantitātē.
Jo kvalitāte tām jau ir tagad.

Kad esmu Tev blakus, manī iestājas miers. Kā ledlauzis, kas slīd pa aizsalušu okeānu. Nesatricināms. Stabils. Spēcīgs.
Bez Tevis esmu dusmīga, aizkaitināma un nervoza.
Tu esi mana labsajūta. Mans miers.

Vakarnakt, kad es nācu pēc pirts no peldēšanās ezerā, es redzēju krītošu zvaigzni. Pukstenis bija mazliet ap 24.
Pirmā īstā krītošā zvaigzne manā mūžā.
Un es neskaitu tās mazās zvaigznītes, kas zibinās savos zvaigžņu lietos katru gadu... Tāda īsta.

Lūk šāda, nepārspīlējot - apmēram tik pat gara un spilgta. Tikai krita viņa nevis taisni, bet tādā puslokā.



Tās bija augstākais 1 - 2 sekundes kaut kā pavisam brīnišķīga.
Un es ievēlējos vēlēšanos.
Un es jūtu, ka tā piepildās.
Par ātru? Man vienalga. Jo tas ir tieši tas, ko es vēlējos.
Un šī vēlēšanās nebija ne kripatiņu egoistiska, ne kripatiņu par mani.


/...un, ja neskaita manu šo vēlēšanos, Tu esi mana piepildītā vēlēšanās jau ilgi pirms krita visas pasaules zvaigznes.../

Es esmu laimīga. Es klausos skumjas dziesmas.
Mani vairs neskar tas, par ko iet runa. Mani tas vairs neaizķer.
Es vienkārši baudu mūziku.

....

I don't want to be like you anymore
I don't want to see your face at my door
And I'll never leave like you, that's for sure
I don't want to live like you anymore, anymore, anymore...

Mīlēties atklātā jūrā, kas smaržo pēc vēsuma un ir tik tīri dzidra un salta, ir erotiski uzbudinoši. Un nemaz nesalst. Apkārt ir cilvēki. Un tas pilnīgi neko nenozīmē.

Viss, es dodos. Ja mani vajag, būšu tur, augšā.. :)
Lai Jums burvīgs Jūlijs.

Sākot no rītdienas es Jūs, dārgie, uz brīdi pametīšu. Varbūt uz veselu mēnesi. Varbūt.
Mana vientulība ir beigusies un es pat nezinu vai man gribēsies, vai būs spēka ko rakstīt. Man jau vairs nebūs jāilgojas, man nebūs jāskumst.
Man būs tikai jāguļ svaigi pļautā zālē aizvērtām acīm un jābauda. Jājūt. Bet es apsolu, ka tomēr saņemšos un kaut ko pačukstēšu no savas laimes zemes..un kā tad izskatās Paradīzē :)

Šodien ir kaut kāda īpaša, mīlestības pilna diena. Prieka pārpilna. Šodien liekas viss ir iespējams un labās sajūtas ir ne tikai iekšā, bet virmo gaisā. Liekas, ka tās pat iespējams saskatīt. Šodien pat neapzināti gribas dāvāt citiem savu mīļumu un sirds siltumu. Savādāk pat nav iespējams šo dienu iedomāties. Ģimene un bērni ir dzīves lielākā vērtība un piepildījums. Vismaz man. Un es gribu vēl bērnus, kad es to varēšu un tas būs iespējams. Un es noteikti kādu arī adoptēšu. Es gribu rūpēties un mīlēt. Un ne tikai šodien. Bet vispār.

42 stundas līdz paradīzei.

Cik patīkami, ka otram var pilnībā uzticēties! jēziņ..es jau biju aizmirsusi cik tā ir fantastiska sajūta. Un kāds miers.

Kopš pagājis tikai mazliet vairāk kā iepriekšējais mēnesis, ir sajūta, it kā būtu pagājis vismaz gads. Es būtu ar mieru, kaut sajūtas un laiks visu mūžu tā vilktos. Kā saka - laimīgie laiku neskaita. Bet kā tad es zināšu cik ilgi es jau esmu laimīga?
Un man patīk skaitīt. Man patīk izbaudīt katru dienu un minūti. Katru mirkli.

Man ir spēka tik vien labsajūtā nopūsties un mīlēt tālāk. Neko vairāk es pat nevarētu vēlēties.
Paldies Tev.

..ir skaistākā diena. Par spīti lietum, par spīti aukstumam, par spīti īsajām naktīm, kuras nevar paspēt izdzīvot. Par spīti.