Tā sajūta

Sākot no rītdienas es Jūs, dārgie, uz brīdi pametīšu. Varbūt uz veselu mēnesi. Varbūt.
Mana vientulība ir beigusies un es pat nezinu vai man gribēsies, vai būs spēka ko rakstīt. Man jau vairs nebūs jāilgojas, man nebūs jāskumst.
Man būs tikai jāguļ svaigi pļautā zālē aizvērtām acīm un jābauda. Jājūt. Bet es apsolu, ka tomēr saņemšos un kaut ko pačukstēšu no savas laimes zemes..un kā tad izskatās Paradīzē :)