Draugi

Vieniigaa lieta par ko es esmu nepieklajiigi prieciiga sevis sakaraa, ir ka mana skaistuma rutiina ir tik vobliiga un briiva, ka es juutos kaa pavasara taureniitis.

Taatad seju es mazgaaju ar Dove ziepeem vai jebkaadu beenru shampuunu vai vannas liidzekli kas pagadaas, tad apsmeereeju manstyle ar random e45 vai buutiibaa jebkuru body lotion that's within grasp. Matus i just wash n go ar jebkuru random herbal essences vai aussie vai pantene shampuunu ko R izveelas. And that's it my folks. Labi, tad man ir triis Laveras shtruntinji skropstaam, uzaciim un luupaam, un foundation ja eju tikties ar actual cilveekiem. Smarzhas man jau gadiem ir random vaniljas essential elljas that are probably meant for a diffuser?

Tad kad beerni izaugs lieli un es buushu veca, sakaltusi tantiite, varbuut tad ja man nebuus kur naudu likt es beidzot investeeshu tirkiiza auskaros, vaigu pomaadees un pirmo reizi muuzhaa aizieshu uz manikiiru.

Aa, nagus es peedeejo reizi nolakoju 2023. gada Martaa.

Ir kādai atsauksmes par dakterēm Martišuni no VCA un Arāju Gaiļezerā?

Es nesen nopirku mazu, leetu raachinju, uzstaadiiju vinju virtuvee un vienkaarshi klausos Radio Caroline, and that is all my life is right now.

Veel arii es biezhi domaaju par to, kaa cilveeki tik fenomenaali izshkjeerdee laiku apsaukaajoties un kaujoties, kameer vinji vareetu klausiities Radio Caroline un taisiit siermaizes ar kafiju. Like why would you want to make nuclear bombs instead.

Jo vairaak mees progreseejam plastmasas koku naakotnee, jo vairaak es atceros detaljas no beerniibas, kas mani skaidri paarliecina, ka beerniiba vai vismaz tas laiks, kad uzaugu vai vieta, bija shkjiista esiibas paradiize. Tagad vienkaarshi ir prison planet.

Mana vieniigaa veeleeshanaas dziivee ir, ka mani beerni no shiis esiibas var izveidot, tajaa saskatiit kaut ko visa veertu/skaistu/sveetu.

no reklāmas: Masculine choice. Cedarwood

no KarmaSock reklāmas: Uzdāvini savam cilvēkam siltas kājas

no Vikipēdijas: "Pastāv uzskats, ka Higsa bozona mākslīga iegūšana varētu izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos vai tā saucamās "dīvainās matērijas" rašanos, tomēr līdz šim nekas tāds nav novērots."

Visu dienu krāmēju māju, bet neko nesakrāmēju. Bija elektriķis. Dažās telpās atjaunoja elektrību, jo
tās nebija kādus 3 vai 4 gadus - koridorā; vienā no atejām un vienā no istabām. Toties izmetu daudz vecu kurpju. Tagad vāru 4 vistas kājas. Viena paziņa tikai ap 25 gadu vecumu uzzināja, ka vistām ir 2 kājas( ne 4.

nu vismaz Vijas Vētras gadījumā varēja pieļaut "drīzu atgriešanos", nevis "gaišu ceļu mūžībā"

Man jaunībā bija brūtgāns, laikam jau naivs. Mums piesējās čigāniete, čalīts centās iesaistīties ar viņu sarunā, es dusmīgi uzķērcu, ka jāiet prom. Pēc mirkļa man saplīsa kurpe.

par čigāniem runājot

man reiz bija jaunībā atgadījums, kad es kaut kur eju, laikam pa merķeļa ielu
klāt pienāk čigāniete un saka - kungs, iedodiet savu plaukstu, es pastāstīšu jums par jūsu likteni
tā arī nesapratu, kur palika divsimts monopola repšes lati
hipnoze absolūti

un, galvenais, neko nepastāstīja par manu likteni

"A crooked tree lives its own life, but a straight tree is turned into wood" often attributed to the Book of Chuang Tzu

taa "beerniibas ķermena atzīšanās" varētu but ahujenna pieaugšanas ar traumu filma, ja vien to taisītu kāds, kas rubītu jebalpizģēcs un šajā mirklī vajag lēni, un davai neizliksimies artsy pirdieni.
Jāatzīst, pazīst īst, ka skaņa ļoti laba, vēl mazliet un es pasniegtu puķi.
Bilde dirsā, ritms dirsā. ideja lieliska, izpildījums cringe vljeeh.
Bet galvenais kas mani besī ir bilde un ritms. Un tas ir nomācoši darbos ko rāda no jaunajiem pa TV.
Es nesaku ka nevajag rādīt, vajga un visu, tas vairāk ir mundrinājums, lai saņemas, latiņa ir kur kakle jālauž ja. m a z u m s k o, moš gadīsies uzhujārīt ko labu.

“Jā, bija laiks, kad, pieskaroties Erika atlasa rokai, viņu pārņēma tāds maigums, ka aiztrūka elpa un gribējās raudāt. Vājums viņā arvien raisījis dīvainas izjūtas, savādu pievilcību. To droši vien pazīst mātes, kas bezprātīgi skūpsta savu zīdainīšu kailo, silto, smaržīgo miesu un bieži paver lūpas, lai sakamptu zobos sīkos pirksteļus, apaļos degunteļus, rožainos krāniņus. Aizturētā kodiena saldums.” (No Zigmunda Skujiņa priekšvārda Ķempes un Ādamsona sarakstes grāmatai)

Ko es atkal esmu palaidusi garām, kas pie vella ir "vidusmūža izaicinājumi"?

pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu:

01:04
dvēselē klavieres..
(ir doma)

01:04
miers un klavieres
(ir doma)

01:05
uz klavierēm netīras salvetes
(ir doma)

01:05
taukainas rokas
(ir doma)

01:05
lai nogrābstās

Skatos uz vakar uzņemto Zemes bildi, un domāju, ko tie muļķi uz tās planētas var cepties par sūdu

DELFI. Sarucis Līvu akvaparka apmeklētāju skaits

Ja nav dzīvs, ir miris. Nevis dzīvs bez dzīvības pazīmēm. Jebkas, kas reiz bija dzīvs, bet vairs nav, ir miris.

Kā latviski pateikt "oneness"? Metafizisks jēdziens nevis "vienotība".

Vairākas reizes mēģināju pietaisīties ārā ko padarīt, nesanāca. Līdz vakaram tālu, kaut kas jāšeptē, lai pēc tanī vakarā var mierīgi nosēdēt un ir kāds nebūt gandarījums.
Nolēmu, ka taisīšu plauktiņu hermētiķiem, kas spainī ir pārāk nepārredzami. Parakājos pa dēļu galiem un atradu dažus, kuru biezumi un platumi ideāli saliekas kopā. Tādu tur bija tieši tik, cik vajag. Un, ja nu ar to ir par maz, garums tāds, kurā precīzi ietilpst 13 hermētiķu tūbas. Tik, cik man šobrīd ir mājās, pārskaitīju.
Kā man patīk, ka šitā sanāk, es to saucu par zīmi.