Draugi

šodien pirmoreiz dzīvē apmeklēju narkologu (darbam nepieciešams)
man agrāk likās, ka narkologs pats ir kaut kāds narkomāns
bet nē, tāds solīds kungs ap gadiem 50
teicams uzvalka ansamblis
nezkāpēc manī tas izraisīja vēl lielākas aizdomas

Nu jau ir pagājuši 6 mēneši, kopš mēģinu atsākt lietot alkoholu. Jāsaka, ka nekas no nelietošanas daudz nav mainījies, joprojām pēc sociālām situācijām ir kauns par to, ko esmu pateikusi, joprojām ir sajūta, ka dzīvoju kaut kā nepareizi. Fiziski arī nekādu lielu izmaiņu nav, izņemto to, ka nav paģiru. Nejūtu ne vairāk, ne mazāk kā agrāk. Šis ir a bit underwhelming. Bet tā jau, protams, prieks, nav gan īsti noformulēts sev galvā par ko ir prieks.
Citās ziņās, jūnijā klausīšos Garbage, Skunk Anansie un Florenci dzīvajā. Bez maz varētu braukt un dzīvot UK 2 nedēļas no viena koncerta līdz otram, pievākt vēl klāt Luvcat un dzīvot no svaiga gaisa, jo mīlestība un nauda baigi kārtīs nerādās.
Es jūtos labi un slikti vienlaicīgi. Nobijusies un cerīga. Ne ka ceru uz kaut ko, bet nākotnē ir notikumi, kurus es gaidu.
Miss you

Saule kāpj augstāk, bet neviens vairs netic

Meklēju vikipēdijā, kas tāds rakstnieks Džims Kjelgārds un kā rakstās viņa uzvārds. Pirmais, ko ieraudzīju:
"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija:

pagājšnedēļ ļoti pārsocializējos un bija diezgan ļoti auksti. mums darbiņā, programmas Ambassadors of Good Practice ietvaros, bija viesos čalis no Horvātijas - Pazinas muzeja. kopumā jauks. dienas bija pilnas ar dažādiem piedzīvojumiem (un lielu aukstumu). piemēram - pirmo reizi uzkāpu Valmieras baznīcas tornī (tur bija ļoti auksti), ļoti ilgi un lēni klīdām pa Valmieras muzeju (=sāpoša mugura), bijām Cēsu viduslaiku pilī (tur bija ļoti auksti) un jaunajā pilī (tur bija norm, bet ilgi un lēni staigājām =sāpoša mugura). atkritumu poligonā Daibe netīšām pārpisām ar mašīnu pāri svariem un dabūjām rājienu. pēc tam arī ekskursiju. ceturtdienas rītā -20 grādos viesojāmies VM stallī. man pavisam nopietni radās bažas vai mūsu viesis izdzīvos (jo bija ļoti auksti). piektdien jutos jau pilnīgi dead no socializēšanās, bet bija jāizcieš vēl arī danču vakars muižā. sestdien bija jauks garais un mierīgais rīts tērzējot ar bf. pēc tam atklāju kāpēc zirgs kasās un plēš segas - viņam ir spalvgraužu invāzija, kuras apkarošana šajos klimatiskajos apstākļos ir izaicinoša (jo jāslapina zirgs ar pretparazītu līdzekli un jāizmazgā un jāizžāvē pēdējā/vienīgā siltā sega (pirms tā arī ir saplēsta kasoties)). svētdien ar Kaļiņinu apmeklēju izrādi Oskars un lietas Leļļu teātrī. man kopumā patika. pēc tam ar Kaļiņinu un bijušo vīru apmeklēju kafejnīcu Kalve, kā arī Ābola un Ielu maldos izstādes muzejā. Ielu maldos bija tāds grīnberdzisks vaibs - Laicens, Kurcijs un Kreisās frontes. man kopumā patika. pēc tam Saļikā iehennoju matus un sabesījos par māti. vēl arī iegādājos ne-mileniāļu ģinsas.

par spīti nogurdinošajiem socializēšanās pienākumiem, man laikam ir labāk. mentāli. emocionāli arī.
jūtos nogurusi no lielajiem mīnusiem. pagrabā sasalušas bērzu sulu burkas/pudeles. dažas trīsliterenes un ne tikai trīslitrenes sasprāgušas. tikmēr blakus plauktā zaptēm un marinējumiem nekas. visi šķidri. nevar kkā sarunāt, ka fevrālī vēl ir smukā ziemiņa, bet līdz max -10?

Es vairs negribu buut melodramatiska un vaartiities visaadaas deluuziju duumakaas. Kaapeec gan es nevareetu buut taa kaa tie superticiigie by natural law cilveeki, kas vienkaarshi ZINA, ka kaut kur ir esiibas staavoklis, kur visas muusu shaubas un nezinjas un apseestiibas un pazaudeetaas miilestiibas vienkaarshi kljuust par siltu gaismu?

Tad es vareetu vienkaarshi iet pretii cilveekiem un smaidiit, un konkreetu uzlabot vinju dienu, jo vismaz viens cilveeks nav apseests bet gan smaidiigs un vienkaarshs.

Kaada starpiiba kas kuram pieder vai nepieder - vai tad Dieva miilestiiba nav energjijas staavoklis visiem briivi pieejams ik mirkli?

Es to visu zinu, bet es knapi jelko no taa juutu. Varbuut vide mani ir aizindeejusi ciet.

Plika zinaashana ir kaa telefonsaruna vai veel sliktaak - internetsaruna. Divdimensionaals spoks, kas sanervozee praatu bez jebkaadas atslodzes iisteniibaa.

Bet shodien ir labs laiks. Ir ap +10C un neliist, nav veejains, un aiz muuzhiigajiem maakonjiem ir mazliet zilas debesis un saules soliijums. Daba ir paarstaajusi raudaat - vismaz shoriit, vismaz tas ir labi.

Patriarchy Stress Disorder

Dziives nosleepums ir kluss un nepieluudzams, un nav nekas, ko tu vareetu izdomaat vai izdariit, lai izluugtos patiesiibu.

Vienkaarshi turpini stumt, un lai kas tevii pa celjam saluuztu, tam laikam nevareeja buut iipashas noziimes, ja tas nebija iists.

Es nekad nevareeju iedomaaties, ka man naaksies izlikties par cilveeku pat veel neformaalaakos apstaakljos.

Kā es šodien vēl prokrastinēju - skatījos video no čenelinga projekta Kasiopeja (es ar to nelielos, tāpēc pastāstu tikai Cibā)

Latviešu supervaronis - akmens

Kalnu slēpošana. Lindsija Vona atkal smagi krita.

Nobraucienā skuķi drāžas lejā pa kalnu ar ātrumu 120 km/h, baigi.

piecgadnieks katla vāciņu sauc par popkorna jumtiņu

Kāpēc gan dzirdēju S. Jēgera Rēdereju? Visiem hi, visiem ha

Varbūt vārds Krustiņš arī nav nejauši. Krusts, kas jānes.

Dodos uz Valmieras teātri, laikam "Pazudušais dēls", ja pareizi atceros.

pirms 20 gadiem šajā dienā:

"mēs palīdzam jums nebūt, nebūt pavisam tuvu, nebūt tālumā, nebūt tā, ka nejūt, nebūt tā, ka nevar pieskarties, nebūt tā, ka neaizsniegt arī stāvot uz pirkstgaliem, mēs jums palīdzam"

"It'll be spring soon. And the orchards will be in blossom. And the birds will be nesting in the hazel thicket. And they'll be sowing the summer barley in the lower fields... and eating the first of the strawberries with cream. Do you remember the taste of strawberries?"

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

- Vai tu esi atradis Jēzu?
- Jūs atkal viņu pazaudējāt? Jums jāsāk lietot lielākas naglas.