Porcupine love life
Auksta ir ne tikai mana sirds, bet arī dibens, ziniet.
Nevajag, skrējēj, neleksimies, neapsaldēsimies...
Šorīt, tātad, nosalu skrienot. Nevaru atcerēties, ko vilku zem biksēm tajos tālajos gados, kad ilgstoši bija -25C un vajadzēja nenosalt 2h, ne 40min. Ko jūs, dārgās māsas un brāļi iekš skriešanas, velkat zem biksēm? Ja nav biezāku ziemas skrienambikšu, tas ir.
Tik ļoti patīk rīta sniega skrējieni, ka tajos retajos rītos, kad neaizguļos, savu laiku iztērēju pagarinot skrējienu. Tas nozīmē, ka jau trešo rītu uz darbu braucu steigā un slapjiem matiem. Un riteņbraukšanai ar šobrīd tikai divi režīmi- fuck yeah! un shiiiiit...
vienreiz skrēju arī -25, apakšā pavilku termveļu (gan augšu, gan apakšu), tās skriešanas bikses un plāno jaku. bija arī, protams, cimdiņi un cepure, un kopumā nemaz tik auksti nebija, neatceros, ka būtu traki nosalusi. kakls gan bija nejauki sapūsts no vēja. :/