Tālajā jaunībā, kad es biju cīši neizvēlīgāka pret to, ar ko es baroju savas smadzenes, es mēdzu regulāri pirkt un "lasīt" žurnālu Shape, kurš jau no laika gala uzstāja uz to, ka sasniedzot 25 gadu vecumu- it all goes downhill from there sievietēm. Būsim godīgi, tāda perspektīva nav diez ko uzmundrinoša, tāpēc es tam īsti neticēju, un domāju, ka lejā no kalna sāksim ripot vēlāk. Bet tā vis nav, savā 27 dzīves gadā es esmu atklājusi, ka tagad man ir izvēle starp to, ko mans mīļākais islandiešu filozofs sauca par perky tits+ saturīga (muhahaha) pēcpuse vai plakanu vēderu. Tas nav īpaši amjūzējoši! Tagad gaidu, kad sākšu zaudēt muskuļu masu, kļūšu neredzama un, un... es nezinu, kas vēl man draudēja!
pag, pag, kā tā izvēle notiek?