Droši drebot noplankojām šodien savas 150 sekundes, nolēmām, ka neiebilstam pret savu ekspresīvo dabu (gluži otrādi, priecājamies, ka spējam izrādīt sajūsmu, ja esam sajūsmināti un mazliet mazāk priecājamies, ja radam asaru plūdus tur, kur būtu pieticis ar nopūtu. Labi, ka "no viena grāvja otrā", ir vienīgais, ko mantoju no iespējamā alkoholisma gēna.), apvilkām savu vasaras kleiti un izlikāmies, ka nemaz nehiperventilējam, kad domājam par nākotni un to, ko gribam darīt ar sevi un dzīvi.
Galvenais, lai stāja ir stalta, pārējo- piedomāsim...




ak. vajadzēs laikam. mani jau tagad darbā dzen no datora ik pa laikam nost, būs iemesls - jāplanko :D
es reiz iesāku savu wall sit challenge. katru rītu un vakaru, tīrot zobus, atspiedos pret vannasistabas durvīm. laiku neuzņēmu, vnk sēdēju. tas viss reiz beidzās, kad draugs atvēra durvis. no ārpuses. turpināju sēdēt koridorā uz grīdas :D [bet augšstilbus uzaudzēju kā tiem treka riteņbraucējiem :D ]