Jazzy lizzard steps

embrija pozā saritinājusies no krampjainajām sāpēm, pārklāta aukstiem sviedriem, gulēju gultā un atcerējos kā pirms daudziem gadiem, šādā pašā situācijā, domāju, ka nekad negribētu, lai kāds ir man blakus šajās reproduktīvās sistēmas izraisītajās ciešanās. Tas likās tik apkaunojoši. Tagad es gribētu vairs nebūt viena šajā, gribētu, lai kāds uzsedz segu, pietur roku vai no virtuves sauc: "Ja Tev ko vajag, es tepat esmu".

gan jau es kādreiz ļaušu sev lūgt atbalstu. un nedomāšu, ka man ar visu jātiek galā pašai