Sēžu bārā Berlīnē, dzeru alu, kuru jau vairs nevaru atļauties, un raudu. Es pēdējās pāris dienās daudz raudu. Bet kāpēc. Objektīvi viss ir labāk. Terapijā nolēmām, ka viens no maniem mērķiem būs tas, ka mācīšos būt godīga pret sevi un atpazīšu jūtas, nevis racionalizēšu. Un es te sēžu un nezinu, nav pat ko racionalizēt. Kāpēc es jūtos tik nelaiaimīga brīdī, kad lietas galīgi nav slikti.