vakardienas [userpic]

September 14th, 2018 (01:54 pm)

Šobrīd svaru kausos ir vai nu iet mācīties boksēties vai iet uz terapiju. Un es laikam vairāk gribu boksēties, jo mani pārāk biedē noņemšanās ar sakarīga terapeita un sakarīgas terapijas veida meklēšanu. Man tam nav ne laika, ne zināšanu, ne gribēšanas. Būsim godīgi, es baigi negribu arī iet uz kaut kādām nodarbībām šobrīd. Šobrīd es gribu, lai beidz sāpēt, un es pārstāju būt dzīva.
Otro rītu atkal esmu piespiedusi sevi iet skriet. Bet tas tagad nāk tik grūti. Saņemšanās, ne skriešana.
Daudz jādomā par kāda cibiņa rakstīto. To kaunu, kas neļauj atzīt, ka kāds tevi sāpina. Un ka tas kauns tikai paildzina atrašanos mokošajā situācijā. Es esmu tā darījusi agrāk un daru arī tagad. Tas kauns man ir arī par to, ka esi bijis tik stulbs un lētticīgs, ka esi noticējis, ka kādam varētu būt mīļš un tuvs. Nē, es zinu, ka varu. Bet konkrētajā kontekstā I SOULD HAVE KNOWN BETTER. And I actually know better. It's just that I sometimes want to believe that I am wrong and there are unexpected magic to be found when it comes to significant otters for me too.
Cik gan fucking grūti ir atzīt, ka nē, šis nestrādā. Ka es labprātīgi esmu piekritusi pati sevi mocīt.

Comments

Posted by: briinumcepuminjsh ([info]french_mime)
Posted at: September 14th, 2018, 02:57 pm

Relatable. Bet es nedomāju, ka tas nozīmē, ka esi bijusi lētticīga un should have known better, sometimes you can't know better until you do. Sometimes we have to try things and actually put our trust in someone and then if they prove us wrong and reveal things we wish weren't true, then you know at least we were willing to try. And there is often some gem of a lesson in these experiences.

Posted by: cukursēne ([info]saccharomyces)
Posted at: September 15th, 2018, 01:45 am

man ļoti žēl. bet es neesmu pārliecināta, vai tiešam "you should have known better". protams, grūti tā abstrakti spriest, bet principā jau mēs nevaram uzminēt ne citu cilvēku nolūkus, ne rīcības, un tur tikpat labi var būt unexpected magic vai arī sāpinājums (vai abi!) - taču es esmu pārliecināta, ka to nevar atrisināt vienkārši pārstājot ticēt tam, ka pasaulē ir arī kaut kas patiesi labs priekš tevis, un pārstājot uzticēties cilvēkiem vispār. Tu esi mīļš rausis, nevajag ļaut nevienam (arī sev pašai) sevi mocīt, ja no tā kaut kā var izvairīties.

bučas un apkampieni, rīt (šodien) čiekurkalnā nebūšu, jo man jau 14.15 klavieres, bet, ja nu pēkšņi Tev der, varam taisīt pēcpusdienas mēreno iedzeršanu, ha, es esmu brīva 16.40 un man ir tāds diezgan uff noskaņojums. :*

2 Read Comments reply