es ienīstu tās zaudējuma sāpes, kas ieperinās kaut kur krūtīs un spiež. Un lai cik arī tu neraudātu, spiediens nepazūd. Parasti pēc raudāšanas kļūst vieglāk, bet ne tad, ja tās ir tieši šīs sāpes. Es visu saprotu ar prātu, tas bija pareizs lēmums, bet kāpēc pareizi lēmumi nerezultējas vieglumā un līksmē par to, kāds gan es esmu gurds un prātīgs rausītis. Kāpēc man gribās būt turējušam muti. Nekas tajā dienā, nedēļā vai pat stundā neliecināja, ka tas notiks. Tam nebija īpaša iemesla notikt tad vai vispār tuvākajā nākotnē.
un nekādas distrakcijas nepalīdz, vienīgi liek atcerēties visas tās lietas, kāpēc šīs attiecības bija tik īpašas.
lai jūs zinātu, cik tieši ļoti es ciešu un cik tieši man ir sliktāk kā visiem pārējiem jebkad ir bijis, varu teikt, ka pēdējās nedēļas laikā bikses ir kļuvušas tikai platākas- man negribās ēst. Un god knows- man tiešām patīk ēst.
Comments
|
Posted by: cukursēne (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} saccharomyces) Posted at: December 29th, 2017, 12:31 pm
|
|
(tas "jo sevišķi ilgtermiņa" tāpēc, ka ilgākā laikā vairāk sakrājas visādu mazo un lielo lietu, kurām pēc tam jāizkliedējas kaut kā)
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: December 29th, 2017, 12:50 pm
|
|
mīļais draugs, es tak nevaru Tevi traucēt, Tu jau tā esi sastresojies, es vienīgi varu Tevi paslēpt pie sevis, lai visas balles un viesi Tevi neatrod :)
un par tām attiecībām- es gribēju pierakstīt, ka visas jau īpašas, bet nu jā, būtu dīvaini, ja nebūtu :)
|
Posted by: cukursēne (
saccharomyces) Posted at: December 29th, 2017, 01:04 pm
|
|
es tagad jau jūtos nedaudz de-stresojies, tur laikam accomplishment sajūta par iztulkošanu pie vainas. bet es domāju, ka Tev jau nu arī būtu jāsaprot, ka vakardiena=/=traucēt!!! un viens, divi vai trīs cilvēki, ko uzaicinu ciemā pati, nav tāda balle, kas man izraisa rīstīšanos nelabumā. turklāt dzīve jau nebeidzas ar jauno gadu, tur pēc tam ir vēl daaaaaaaudz daaaaaaaudz daaaaaaaudz dienu nākotnē, kad izveikt iepriekšminēto (: tā lūk, tā lūk.
|
Posted by: deestructa (
neoplasm) Posted at: December 29th, 2017, 12:36 pm
|
|
turies, mincīt, tā instantly prieks par pareizo lēmumu uz galvas neuzkritīs, tas notiks pēc kāda laika, paij paij
šitādas fiziskās ciešanas arī šeitan zināmas, ir gadījies ne tikai neēst, bet arī vemt darba dāmistabā - vienkārši aiz visaptverošajām skumjām. retrōspektā though - neko nenožēloju :)
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: December 29th, 2017, 12:52 pm
|
|
paldies, bet how dare they not come ņaaaau!:)
man ļoti patīk šis- I regret nothing! So we wait!
|
Posted by: briinumcepuminjsh (
french_mime) Posted at: December 29th, 2017, 05:13 pm
|
|
Jā, man ar tā bija. Ka it kā pareizais lēmums, bet tik un tā raudāju un mocījos ar domām, nez vai tā ir kļūda, domāju par īpašību, un zaudēju svaru. Bet tagad pēc kādiem 6 mēnešiem varu teikt, ka ne tikai saprotu ar prātu, ka bija pareizais lēmums, bet arī sirdī spēju to lēmumu pieņemt un ir vieglums. Tāka tas ir tikai laika un izsāpēšanas jautājums, you will feel better in while but it definitely is a process.
pai, pai, susuriņ. dod tam laiku. un nāc kaut kad ciemos uz izēšanos uz "shit happens" spēlēšanu.
P.S. protams, ka šīs attiecības bija īpašas, katras attiecības (jo sevišķi ilgtermiņa) tādas ir.