Jāatzīst, ka es nezinu no kura gala ķerties klāt nebūšanai destruktīvai. Es sev īpaši neuzticos, ar to, ko jūtu. Nevaru saprast, kas ir īsts, kas aizstājējemocijas un kas piecgadnieka noskatītais filmās par tēmu "kā pieaugušie dara, kad jūtās šādi".
Ir arī pavisam praktiskas problēmas- neviena ar ko rīt uz balkānorķestri kaņepē iet.