Nu jau ir pagājuši 6 mēneši, kopš mēģinu atsākt lietot alkoholu. Jāsaka, ka nekas no nelietošanas daudz nav mainījies, joprojām pēc sociālām situācijām ir kauns par to, ko esmu pateikusi, joprojām ir sajūta, ka dzīvoju kaut kā nepareizi. Fiziski arī nekādu lielu izmaiņu nav, izņemto to, ka nav paģiru. Nejūtu ne vairāk, ne mazāk kā agrāk. Šis ir a bit underwhelming. Bet tā jau, protams, prieks, nav gan īsti noformulēts sev galvā par ko ir prieks.
Citās ziņās, jūnijā klausīšos Garbage, Skunk Anansie un Florenci dzīvajā. Bez maz varētu braukt un dzīvot UK 2 nedēļas no viena koncerta līdz otram, pievākt vēl klāt Luvcat un dzīvot no svaiga gaisa, jo mīlestība un nauda baigi kārtīs nerādās.
Es jūtos labi un slikti vienlaicīgi. Nobijusies un cerīga. Ne ka ceru uz kaut ko, bet nākotnē ir notikumi, kurus es gaidu.
Miss you

So I don't have to be worthy
I no longer try to be good
It didn't keep me safe
Like you told me that it would... in the streets

'Cause I'm stupid and I'm damaged and you're a disaster
When you walk into the room, oh, none of it matters... in the sheets


I always thought I was nice, I thought I was kind
'Til I tried to do something that was almost real life
Titriem

Jau labu laiku gribēju ierakstīt, ka esmu iesoļojusi 3. mēnesī, kad neesmu lietojusi alko, tik labu laiku, ka tūliņ iesoļošu ceturtajā 😁 ik pa laikam gribu atsākt, bet aizmirstas un tad jau ir tā kunga plkst. pāri astoņiem un vairs nekā. Man liekas, ka jaunie ierobežojumi labi strādā.
Redzēs kā ies ar tumšo un ZS laiku, pag.gad. kā izslēdza gaismu tā tikai pēc pirmā janvāra augšāmcēlos. Man nepatīk pirmsziemassvētku laiks

Ir oktobris, bet manā galvā vasara vēl nav beigusies

No visiem 100miljons veidiem, kādos man likās, ka man Tevis manā dzīvē pietrūks, pēc going no contact, šis nebija manā bingo kartītē. Es gribētu izventilēt to ar kādu, kam būtu tik pat daudz, ko zaudēt, therefore- droši, bet neviena cita nav.

mēģinu neskumt
nesanāk

Atkal ir tikai par 98 ejošām kājām mazāk kā simtkājim. One day, simtkāji, one day!

Pēdējā laikā, atbraucot mājās, kādas 10 min vēl sēžu mašīnā un mēģinu saņemties iet mājās. Varētu domāt, ka mani tur gaida 3 bērni un kaut kādi pienākumi. Šo arī rakstu, sēžot mašīnā un apsverot apgulties uz sēdekļa- pasnaust.

Gribētu iet uz 2Annām, bet tur visur ir fucking trepes.

Jau otro nedēļu pēc kārtas ceturtdienā esmu svēti pārliecināta, ka ir tikai trešdiena. Varētu domāt, ka man te baigie notikumi vai kas, ka nespēju izsekot līdzi, bet nav taču. Mana diena ir- es 2x dienā izeju max 1 km apli pa rajonu