|
[Jan. 8th, 2014|04:38 pm] |
Ir cilvēki, kuri staro un ir cilvēki, kuri jau ir gandrīz izdzisuši vienāda vecuma un vienāda dzimuma.
Nāk darbinieki, 2 vienādi kompetenti, abi piedāvā tieši to ko vajag, bet viena nāk tāda smaidīga caur milzīgu smagumu, ziliem lokiem, var redzēt pārgurusi, tumšās drēbēs. Otrai pa priekšu kabinetā ieveļas liegs smaržu mākonis, tad aiz tā nāk plats smaids un aiz tā plūmju krāsas satīna blūze un svārki. Sajūta, ka ar to cilvēku kabinetā ieveļas arī enerģijas un smaidu lādiņš. Lietaina novakare pret saulainu rītu.
man par to jāpadomā. Kas es esmu? |
|
|
Comments: |
| From: | malish |
Date: | January 8th, 2014 - 08:08 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Pirmā doma - tā bēdīgā dara visu satīnblūžainās darbu!
| From: | heda |
Date: | January 12th, 2014 - 05:23 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, tā bieži mēdz būt. Nomaina apstākļus un/vai darbu un pirmā kļūst satīnbižaina, bet otrā ziliem lokiem.
Nav jau runa tieši par šīm divām. šīs vienkārši bija tā vienā dienā un baigi "iekrita acīs" tas kontrasts. Bet ikdienā tak tas ir redzams - ir cilveki, kas nes prieku un cilvēki, kas velk smagumu,
Viņas dara vienu un un to pašu darbu-abas grāmatvedes, BET - tā pelēkā meklē darbu zem kāda, tā košā ir izveidojusi savu grāmatvežu komandu un meklē klientus-uzņēmumus. Teorētiski jau neviens arī tai pirmajai neliedz darīt to pašu. tas tikai apņemšanās jautājums.
| |