apmulsums |
[Jul. 6th, 2010|01:14 pm] |
Pirms mēneša saņēmu epastu ar jautājumu vai šuju arī vīriešu korsetes. Toreiz atbildēju, ka ne. /vispār, es kā modists, par tādām pirmoreizi dzirdēju un joprojām nezinu kas tas ir/ Šodien man jautā par zeķturi. Sarakstamies, mēģinam nonākt pie kopsaucēja un pēdējā vēstulē rakstītājs atkal izrādas vīriešu dzimtē. Neērti prasīt vai viņš sev vai draudzenei grib. Vai arī kārtējā sieviete, kas sevi vīriešformā pasniedz. /ar tām es joprojām neesmu saradusi, bet pagaidām tādas tikai cibā esmu sastapusi./ |
|
|
Comments: |
ir tāda lupatu dizaienere keita. viņa par sevi vienmēr vīriešu dzimtē runā. man tas liekas baigi mulsinoši.
Esmu pieķērusi dažkārt par sevi rakstām vīriešu dzimtē, bet faktiski es rakstu kā par cilvēku (nevis vīrieti). Dažkārt lietot sieviešu dzimti ir kaut kā par daudz cēli(neatrodu īsto vārdu), tāda man sajūta. Jā, bet tas laikam nav pareizi.
Nu es arī priekš sevis to skaidroju tā, ka cilvēks sevi apsniedz kā cilvēku, nevis kā sievieti. Bet otram tā ir baigi grūti. Vismaz man ir grūti uzrunāt sievieti "cilvēka" dzimtē :)
Tā ir. Man pie tā jāpiedomā. Kaut gan reti, bet tomēr mēdzu grēkot.
klau, kaa sevi var pasniegt viries formaa? man nestrada galva, bet gribu saprast kaa tas ir??
Nu piemēram sieviete raksta "Vēl neesmu izdomājis" vai "Esmu gatavs" un tml.
Es, CILVĒKS, gan esmu saprotošāks pret citu dīvainībām. Tici man, tā nu nav LIELĀKĀ dīvainība, kas cilvēkos sastopama :D
Ā, un vēl nevajag aizmirst vārdiņu "skuķis", kā dažkārt citas bērnībā dēvētas ;)
Un vēl dažkārt tā ir īsāk rakstīt | |