CIKLOPA KALEIDOSKOPS

it kā kopumā nekas oriģināls, bet man vienmēr paticis vokāls, gan kad gārdza, gan kad sāka melodiski dziedāt; pat ja tagad jau arī pārslīpēts [vai arī tas ir cits? slinkums pētīt]:

http://www.youtube.com/watch?v=xI4v0O-9yCs

Tādu grupu kā AGALLOCH un HAMMOCK dēļ ir vērts brist šīs pasaulītes mežus, pļavas un dubļus:)

Jeb, ĒNU KALEIDOSKOPA otrais albums ir klāt.

A. Kronvalda vēsturiskā skolas ēka
Piektdien, 25.oktobrī:
21:40 DAINA DIEVA (Lietuva)
22:40 ĒNU KALEIDOSKOPS (Latvija)

http://zemlika.lv/programma/

interesanti man kā nedaceptam filologam:

http://www.durbe.lv/DURBES%20NOVADS_WEB2/skola.htm

Paldies, ka biji!

pēc manām domām, agrīnā versija [epiku iespējams izbaudīt no matu galiem līdz papēžiem]:

http://www.youtube.com/watch?v=nqmMKKoFW5I&list=PLF80A320B10D793B0

jo viens no portāliem beidzot spēris jauku, kaut arī, no mana viedokļa, niecīgu solīti attiecībā uz komentāriem par būtisko un ne tik būtisko, sadalot reģistrētos un anonīmos komentātōrus.
Dīvaini gan, ka reti kurš portāls, cik zinu, ir ieviesis kaut simbolisku maksu, ja rodas vēlme lasīt, redzēt un dirsties cit tik iespējams konkrētajā vietnē.
Protams, ir ļaudis, kas šādos gadījumos, uzzinot par nelāgajām izmaiņām, izmanto iespēju viedi pavēstīt, ka tagad [tātad!?] jau būs zināms, cik iekš mūsu Dievzemītes ir lohu un cik nelohu.
Šausmas, cik gan rūtiņu kladītes ar tabulām tiks pierakstītas, lai saglābtu statistiku...kaut gan, kāpēc rakstīt kladītēs, ja ir vecais labais [ir, protams, arī tādi, kas uzskata, ka sliktais] ekselis. Bet to jau tāpat drīz iznīdēs pavisam.

Tiem, kas uztraucas par sava vārda brīvības ierobežošanu, varu ieteikt divus ļoti efektīvus paņēmienus [trešais, ņemot vērā, ka nav numurēts, ir vnk ieteikums]:

1 - SĀC RAKSTĪT DIENASGRĀMATU, ko glabāt zem sava splvena vai gultas

2 - RĪKO VIRTUVES VAKARUS, uzaicini kādu, kas kaut mazliet prot spēlēt ģitāru

-> vai nu maksā, lai Tevi uzklausītu, vai arī lasi Lūkas Evanģēliju

Brīžiem pa dzīvi mēdz būt tā, ka gribas Paulu Koelju iesist par to izteicienu, ka pasaule sadodoties rokās, kad tev kaut ko baigi vajag vai ir grūti. Bet atliek uzkāpt uz grābekļa, lai saprastu, ka pats esi tikai tāds Paulu Koelju līdz brīdim, kad reāli jārīkojas. Un - hujakš! - nekas nenotiek. Bet Nekas - tas ir Viss.
Ko es ar to gribēju pateikt? To pašu, ko Paulu Koelju:D
Sākumā parasti vajagot nopirkt loterijas biļeti - a naudas ta žēl...

Šorīt atcerējos vienu jokainu notikumu, kas varbūt nemaz tik smieklīgs patiesībā nav, jo daudz ko varētu liecināt par manu vecāku un manu intelekta līmeni.
Vārdu sakot, man tad bija ne vairāk kā 10 gadu, dievam žēl, precīzi neatceros. Par kailo sieviešu planētu tad vēl nebiju sācis sapņot, tas noteikti.
Pie mums atbrauca radi, manai tantei tad bija tas vecums, kad jāsāk vairāk greznoties, puiši un tā. Un viņai bija daudz visādu gredzentiņu gandrīz uz katra pirksta. Mans tētis [lai Tev vieglas smiltis!] kas uz mutes nebija kritis [pārnestā nozīmē], to ieraudzījis, pasmējās, un sacīja tantei: "Nu gan samaukusi gredzenus!" uz ko es bez kavēšanās piebildu: "Jā, tā kā mauka."
Varat ticēt, varat neticēt, bet es tiešām šā vārda nozīmi neapjēdzu. Iespējams, tai brīdī manī pamodās dzejnieks. No kurienes un kādā sakarā es šo apzīmējumu tiku izdzirdējis,- jei bogu, neatceros, atliek vienīgi minēt.
Protams, pēc tam sekoja slepena skaidrošanās, ka šis vārds ir slikts, un ka to nedrīkst lietot publiski. Sīkāk paskaidrots nekas gan netika.
+++
Un vēl viena iedvesmojoša atmiņa, kas, pieļauju, izmainīja manu attieksmi pret apkārtējo pasauli un apturēja infekciju, kuru šodien pazīstam pēc tādiem terminiem kā "rasisms" un "ksenofobija".
Bija dzimšanas diena kādam no maniem radiem. Iespējams, ka tantei, iespējams, vecmāmiņai. Viesu vidū bija arī radu kaimiņi, kas dzīvoja divus stāvus augstāk, krievi, varbūt mazliet ebreji. Māte un meita. Ļoti pozitīvi, dzīvespriecīgi cilvēki, izpalīdzīgi un tamlīdzīgi. Baidos samelot, bet, šķiet, ka māti sauca Larisa, un meitu Juļa, kura man šķita ļoti skaista [tas arī bija laiks pirms sapņiem par kailo sieviešu planētu, lai nerastos pārpratumi].
Ēdot pie galda gardu rosolu, štovētus kāpostus, kartupeļus, mazliet iemalkojot pa limonādes glāzei vai arī ko stiprāku [stipros dzērienus man tad vēl nepiedāvāja, ja nu vasarā alu no tās pašas alus pudeles korķa - pagaršošanai, jāpiebilst, ka negaršoja], skanēja mūzika. Un tad, neatminu, vai tā bija tā pati tante vai kāds cits, kas teica: "Jāaiztaisa logs, lai tā mūzika nav par skaļu kaimiņiem," uz ko es bez kavēšanās piebildu: "Jā, lai stulbie krievi nedzird!" Iestājās neveikls klusuma brīdis, nu, ziniet, kad saka, ka tādos brīžos menti dzimst. Protams, pēc pāris mokošām sekundēm visi atsāka smieties un runāties, it kā nekas nebūtu noticis un neviens neko nesaprastu. Bērns taču paliek bērns.
Lieki bilst, ka vēlāk, blakusistabā, sekoja skaidrošanās ar tēti. Vienkārši pateica: "Nekad šitā vairs nerunā citu klātbūtnē, saprati?" Es, protams, nesapratu, jo jau tad bija apnicis uzdot jautājumus, uz kuriem man konkrēti tāpat neatbildēs. Protams, vēlāk jau apjēdzu, ka tās bija bailes tikt nostučītiem vai tamlīdzīgi, jo bija Atmoda, virtuves sarunas un, jo labāk ir labas attiecības nekā sliktas. Aprunāšana un plānu kalšana aiz muguras ir labu attiecību pamatakmens, vai kā to sauc. Tāpēc jau Baltijas Ceļš izdevās. Aukstais karš.
+++
Biegās gribu tik piebilst, ka mani nekad nav audzinājuši nedz par bezkompromisa nacionālistu vai katoli, nedz par īstu veci vai profesionālu mūziķi. Laikam tāpēc es šobrīd neesmu līdz galam neviens no minētajiem. Bet ir pāris lietas, ko man iemācīja Babuņa, mana vec-vecmāmiņa - cept pankūkas, pa īstam smieties, priecāties par to, kas ir, un, ja nu tiešām vajag - noticēt NLO [labi, šo pēdējo es gan izdomāju, lai izklausītos pasakaināk].

"Paskaidrot, kāpēc izlējusi eļļu uz kāpnēm, kas ved uz otro stāvu, sieviete nevarēja. Vienīgā atbilde esot bijusi:"Tāpat vien!”"

http://www.ogrenet.lv/policija/26079/#.Ul6CR9LxqDs

man vnk patīk skaņu celiņš:

http://www.apollo.lv/speles/robot-unicorn-attack/147

humora brīdis darbā jau no paša rīta. atbildes vēstule no klientes:
"Labrīt!
Saņēmu no Jums informāciju, paldies! Aprunājoties ar mājiniekiem, šobrīd Jūsu pakalpojumus neizmantosim, bet ir teiciens
"nekad nekasi -nekad!""

klausos un spricēju griestos - 90-0 gōti bija tik forši. bet gan jau nāks atpakaļ un atkal apniks: http://www.youtube.com/watch?v=ZH_NmKI1WWo&list=RD02bWel-YBKYQg

Vecaistēvs liekas uz auss -
lai tā arī paliek kā tolaik, darvojot laivas.
Ko dabū, no tā arī pārtiek.

Jūrsaknes tik dziļi sirdī
ieurbušās – izraut tik milzim;
vēl pāris akmeņus piemest molam, pirms satumst,
un tad var uz pirti.

Vecāmāte caur tīklu acīm skatās -
lai jau nu paliek visi tie danči un smejas.
Kur tad tu liksies?
Jāgaida vecais no zvejas, bet nenāk.
Kā tolaik smiltis tik raupjas un glāsti, un čukstēšanās.

Tolaik.

Jūrsaknes tik dziļi sirdī
ieurbušās – izraut tik milzim;
vēl pāris acis aizlāpīt, pirms satumst,
un tad pie krāsns sagumt
tik silti

2013.g. 8.-10.okt.

Es neskaitu laiku,
nē, es neskaitu,
tik sagaidu – pavadu gājputnus
no viena upes krasta līdz otram
un tālāk jau
aizsākas pasaule -
aizturēt elpu, zagties klusiņām,
rāpot starp laivām (tur daudzi guļ,
kāds iekrācas miegā)

Pērkons pagriežas no viena sāna uz otru.

Priedes zarā iekārts kuģa vimpelis lepni izrāda priekšu un pakaļu.

Es neskaitu laiku,
nē, es neskaitu – es tikai gaidu un pavadu.

izdomāt jaunus variantus: http://www.delfi.lv/news/national/politics/jauniesi-alkohola-pirceji-nesteidz-pildit-likumu-un-dokumentus-neuzrada.d?id=43689315

lai izprastu absurduma būtību, aicinu noklausīties un npskatīties šo, jo katrā "tipa" jokā mēdz slēpties kāda patiesības šnicele: http://www.boomfm.lv/gutmana-ala-riga-ja/

Rudeņos, kad melnzili lietus mākoņi mijas ar sauli un krāsas debesīs ir UHHH...!, rodas tā apjausma par nemirstību jeb mūžīgo dzīvošanu. Un pat solīdā sieviete brillēs, kas katru rītu kāpj mikriņā un izsaka piezīmes šoferim: "A ko Jūs iepriekš neapstājāties pieturā, bet pabraucāt garām?! Jums taču bija jāapstājas pieturā!" [šaubos, vai viņa bija piefiksējusi, ka tas ir tas pats šoferis] vai līdziekāpējiem: "Nu bet paši vainīgi! Vajag stāvēt rindā no sākuma, nevis barā! Rinda sākas te!" izraisa tikai un vienīgi smīnu: "Ā, vēl kāds grib izmainīt pasauli?" Karoče, viss iet uz labu - Lauķi uz Rīgu brauks mazāk, bet, ja brauks, tad Rīdzenieki uzvārīsies, toties Lauķi sezonāli varēs no Rīgas kuņģeļiem iekasēt Ogu un Sēņu nodokli. Principā - normāls barteris sanāk. Viena saule, viena zeme mūsu, tā teikt. Līdz nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem!

šorīt mākoņi ir tik fantastiski, gan krāsās, gan formās, un Latvijā konstatēta jauna putnu suga - ŠVARCA ĶAUĶĪTIS! Nu kā lai nepatīk dzīvot?