CIKLOPA KALEIDOSKOPS - "Kas jums ir ko ēst?" "Šis un tas"

Šorīt no rīta, braucot uz virtuvi, zemapziņa paķēra uz dullo, vai kāviņutur:

NENOPIETNS DZEJOL'S EVANESCENCES GARĀ

esi ar mani
kad raudu es
kā cauršauta debess
kā aizgūtnēm upe lejup krītot
kā lietusmežs rītos pēc negaisa nakts

esi ar mani
kad svīstu es
kā varena rītausma
pār savos putekļos smokošu pilsētu aizgūtnēm
kā pasauli alkstošs vēdlodziņš

esi ar mani
kad plivinos es
kā papīra pūķim norauta astes strēmele gaisos
kā eņģeļmats bezdzīvīgs pirmā janvāra rītā

esi ar mani
vienalga kad es
krītu
jā arī tad
pa kājām kad maisos

2016.g.23.aug.


Igaunijā vienā benzīntankā redzējām Ilvesa bildi pie sienas. Var jau raukt pieri un vilkt visādas paralelles ar Kitlera, Staļļina, jā, pat Ūlmena nr.1 laikiem tepat pie mums, bet pat blusai skaidrs, ka šai gadījumā tas nav tā, to drīzāk var salīdzināt ar mīļākās rokgrupas vai aktiera plakāta pielikšanu - tik cilvēcīgi tas igauņiem ir. Kāpēc Vējonis tiek uzskatīts par prezidentu-staigājošu izklaidi? Pareizāk sakot, pat ja cilvēks prezidenta amatā atļaujas palikt cilvēks, nevis kaut ko murmulēt kā zombis, kas norijis uz riņķi vienu un to pašu dragājošu plati un smaidu spiest kā nēģera pirdienu, kāpēc tas tiek uzskatīts par "slikto toni"?
Atgriežoties no Igauņiem Latvijā, uzreiz parādījās trauksmes sajūta ne no kurienes. Pat pilnu dienu nebijām ārpus LV, bet sajūta tāda, it kā būtu būts prom vismaz nedēļu Paradīzē. Uzreiz kaitināja, ka saprotu visus uzrakstus, sejas, ko redzēju, šķita iedomīgas, nez ko paģērošas. Vismaz meži un debesis bija normālas. Prasīju, vai pārējiem arī tādas sajūtas, tā īsti aizdomājušies nebija, nevarēja atbildēt. Es saprastu, ja man cilvēki pa ļubomu kristu uz nerviem arī igauņos, bet tā nez kāpēc nebija.
Par izvaroto dabu - atpakaļceļā iebraucām apskatīt Veczemju klintis - esot vērts redzēt. Jā, jūra un smilšakmens klintis nudien ir smuki, bet bez tiem ložņājošajiem kempingistiem, lūdzu. Bija grūti, praktiski neiespējami baudīt ainavu, kad apkārt bļauj, tusē daudzbērnu ģimenes, audzējot savus alusvēderus. Grupas biedrene teica, ka nesaprotot, kā cilvēki var tā vienkārši sēdēt un pie dabas nedēļu no vietas dzert. Man šķiet, lai to elli izturētu, ir vai nu jātin makšķere, vai tiešām brutāli jākož, lai pēc tam neko neatcerētos.

Varbūt turpinājums sekos, redzēs, rīts esot gudrāks par vakaru. Kā mans vectēvs mēdz teikt: "Rīts ir gudrs, vakars gurds, rītā vienmēr pilns ir murds."