CIKLOPA KALEIDOSKOPS - Ja nenāk miegs, neguli

Mans vectēvs, kad uzplijos ar visādiem, viņaprāt, garlaicīgiem jautājumiem, parasti teica: "Vai nu ej, pagulies diendusu, vai ej kaut ko palasi." Diendusu piecgadīgam knēvelim negribas dusēt, tad nu gāju palasīt jāņogas, no kurām ātri vien palika jēla mute - tik garšīgas tās bija, plūcot no krūma. Un upenes, un zaļie pākšu zirnīši, kur vajadzēja pirms tam izlasīt tārpus. Un kas gan varēja būt gārdāks par iebrūnējušu balto-dzidro pavisam no rīta, netīkami rasainā zālē? Reiz bija.
Ar laiku iemanījos palasīt arī ķemertiņā 60-to un 70-to satīriskos "Dadža" numurus, kas tur atradās neba jau dibena, bet gan laika deldēšanas pēc (pieļauju, ka kāda mazāk smieklus raisoša lappuse tomēr aizgāja dabiskās utilizācijas ceļus). Droši vien, tālabad manī aizvien saglabājusies humora dzirksts un nemirstības sajūta, protams, ne tik, cik melns aiz naga, salīdzinot ar vectēvu, kas, jau it kā nomiris man pasmaidīja, pirms aizvēra zārka vāku, sak': "Tev smuks džemperis, neraudi." Tās laikam bija pirmās puslīdz apzinīgās bēres manā mūžā, un raudiens nenāca. Pēcāk sekoja pāris citas bēres, tad arī nenāca raudiens. Nekad. Vienīgais, kādam laiciņam paejot, nāca apjausma: "Stulbi. Nav vairs tā cilvēka, ar ko padzīt vellu, pasmieties." Dīvaini, ka nomirušos atceros tieši pēc viņu smieklīgiem izteicieniem, padumiem jokiem, kuros kā sinepju grauds slēpjas dažubrīd tik netīkamā patiesība vai atgādinājunms par realitāti, jeb, kā vectēvs teica: "Nav ko darīt? Papird griestos, uzreiz sagribēsi i istabu izvēdināt, i logus noberzt. Vispār - skaties pats."