CIKLOPA KALEIDOSKOPS - Pārdodamas pārdomas

+++
Pagājš'nedēļ rūķis teica, ka es izskatoties kā no 90-o sākuma izkāpis ar to džinsu jaku un kniepadatām. Vsp es to uztvēru kā komplimentu, jo man patīk 90-ie, Eirobīts, Tranzīts un nazāli ierunātie viģiki, bet tai brīdī es sapratu, kāpēc cilvēki uz ielas uz mani skatās:) [A vrb es vnk pārāk skatos uz viņiem]. Tad bija salta nedēļas nogale Nefolka laukos, kas vienmēr noliek vismaz daļu lietu savā vietā, un -
es nolēmu kaut ko pama[i]nīt savā ārējā izskatā - uzvilku gandrīz baltu kreklu, sūnu [nevis sūdu] krāsas nodeldēto žaķeti, nodzinu bārdu [cik nu man vsp tāda bija, hā!] un matus [min[i]et paši, nopietni, vai nenopietni].
Šodien pēc ilgiem laikiem būs tipa ĒK mēģis [nu, es un čells], jā, mēs spēlēsim Naktsputnu pasākumā. Reāli variantu jau nav, un jaunu dziesmu arī.
Ģitāru paņēmu rokās tik vakar, pēc kādu 2 ned. pārtraukuma laikam. Tikai lai uzskaņotu un atcerētos, kā tad tā un tā dziesma skanēja.