sen dzirdēju, nu ieraugu
« previous entry | next entry »
Maijs. 12., 2009 | 11:12 pm
music: radio naba
+++
Pirmo reizi pabiju Torņakalna kapos. Brīnišķs zaļums no desmitmetrīgām kļavām un papardēm, klusējošs un mierinošs granīts; žēl, ka tik mazi tie kapi un aizmirsti lielākoties. Mazāki nekā Mārtiņa, šķiet, bet ļoti līdzīgi.
Man šķiet, tikai tad, kad kapu aizmirst un nav vairs neviena, kas to kopj, aizgājējs patiesi var dusēt Dieva mierā. Kaut kā uzbāzīga tā kopšana brīžiem šķiet.
+++
Vienā no Torņakalna baznīcas stūriem bij' nometies ceļos cilvēks ar seju pret mūri un skaļi raudāja. Brīžiem raudas mijās ar tādu kā dziedāšanu, skaņas vilkšanu.
+++
Pirmo reizi pabiju Torņakalna kapos. Brīnišķs zaļums no desmitmetrīgām kļavām un papardēm, klusējošs un mierinošs granīts; žēl, ka tik mazi tie kapi un aizmirsti lielākoties. Mazāki nekā Mārtiņa, šķiet, bet ļoti līdzīgi.
Man šķiet, tikai tad, kad kapu aizmirst un nav vairs neviena, kas to kopj, aizgājējs patiesi var dusēt Dieva mierā. Kaut kā uzbāzīga tā kopšana brīžiem šķiet.
+++
Vienā no Torņakalna baznīcas stūriem bij' nometies ceļos cilvēks ar seju pret mūri un skaļi raudāja. Brīžiem raudas mijās ar tādu kā dziedāšanu, skaņas vilkšanu.
+++
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
beacon
date: Maijs. 13., 2009 - 09:25 am
Link
Torņkalana kapos par nožēlu nav sanācis būt, tikai garām braucot redzēti, bet acīs iekrita gan.
Mārtiņa kapi gan pazīstam visos sīkumos. No savas izglītības iestādes logiem uz tiem lūkojos jau četrus gadus, tik nevarētu teikt, ka tie ir aizmirsti - gleznošanas stundās tie tiek iemūžināt katrā no gadalaikiem, kā arī neiztrūkstošas ir ekskursijas veidošanas stundās, apgūstot art deko un jūgendstilu kapos.
Atbildēt