sen dzirdēju, nu ieraugu
Maijs. 12., 2009 | 11:12 pm
No:: vaarna
+++
Pirmo reizi pabiju Torņakalna kapos. Brīnišķs zaļums no desmitmetrīgām kļavām un papardēm, klusējošs un mierinošs granīts; žēl, ka tik mazi tie kapi un aizmirsti lielākoties. Mazāki nekā Mārtiņa, šķiet, bet ļoti līdzīgi.
Man šķiet, tikai tad, kad kapu aizmirst un nav vairs neviena, kas to kopj, aizgājējs patiesi var dusēt Dieva mierā. Kaut kā uzbāzīga tā kopšana brīžiem šķiet.
+++
Vienā no Torņakalna baznīcas stūriem bij' nometies ceļos cilvēks ar seju pret mūri un skaļi raudāja. Brīžiem raudas mijās ar tādu kā dziedāšanu, skaņas vilkšanu.
+++
Pirmo reizi pabiju Torņakalna kapos. Brīnišķs zaļums no desmitmetrīgām kļavām un papardēm, klusējošs un mierinošs granīts; žēl, ka tik mazi tie kapi un aizmirsti lielākoties. Mazāki nekā Mārtiņa, šķiet, bet ļoti līdzīgi.
Man šķiet, tikai tad, kad kapu aizmirst un nav vairs neviena, kas to kopj, aizgājējs patiesi var dusēt Dieva mierā. Kaut kā uzbāzīga tā kopšana brīžiem šķiet.
+++
Vienā no Torņakalna baznīcas stūriem bij' nometies ceļos cilvēks ar seju pret mūri un skaļi raudāja. Brīžiem raudas mijās ar tādu kā dziedāšanu, skaņas vilkšanu.
+++