|
Aprīlis 22., 2007
16:29 Es nekad, lai nosauktu vīrieti, ko mīlu, nesaku 'draugs' vai 'puisis'. Kur nu vēl 'mans', lai ieliktu būrītī. Nu nezinu īsti, kāpēc. Liekas briesmīgi bezpersoniski.
Un tagad es lasu interviju ar Artūru Skrastiņu
- Šobrīd tev ir draudzene. - To, kas saista divus cilvēkus visaugstākajā brīnuma izpausmē, to, kā viņi kopā ceļas un guļas, ēd, brauc, glāsta viens otru, strīdas, raud, mazgā zobus, - tam teikums "jā, man ir draudzene" liekas nepiemērots. Tas iznāk tāpat kā - "jā, man ir BMW". - Tad varbūt vienkārši mīlestība? - Es to sauktu par brīnumu. Neiespējamu satikšanos. Ir fantastiski kopā mazgāt zobus un vērot to spogulī. Tu spogulī redzi, kā divi smaidīgi cilvēki mazgā zobus un viņiem izsmērējusies zobu pasta, - tu skaties spogulī uz to otru cilvēku, kurš ir tik nenormāli mīļš un tuvs, - un saproti, ka tā ir neiespējama satikšanās. Tu skaties kā uz filmu, - no malas tas izskatās kaut kas tik skaists un reizē neiespējams.
|
Comments:
| From: | rudu |
Date: | 22. Aprīlis 2007 - 16:46 |
---|
| | | (Link) |
|
zini, man atkal tas viņa teiktais šķiet banāls vai arī nu domāts- tā lai skaisti - žurnālistiem. tas atbilst (manuprāt un vēlreiz manuprāt) tikai attiecību sākumposmam, kad abi vēl nav sastapušies ar reālām ikdienas problēmām.
From: | xin |
Date: | 22. Aprīlis 2007 - 17:47 |
---|
| | | (Link) |
|
Ha! "nenormāli mīļš" - ržuņimagu par šīm verbālajām nenormālībām mīļās attiecībās :DDD
| From: | lux_y |
Date: | 23. Aprīlis 2007 - 08:58 |
---|
| | | (Link) |
|
a kā tu saki?
| From: | uwa |
Date: | 23. Aprīlis 2007 - 14:13 |
---|
| | | (Link) |
|
Es visbiežāk saucu vārdā. Izvairos no kaut kādiem apzīmējumiem. |
|
|
Sviesta Ciba |