> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 22., 2007

uwa

16:29 Es nekad, lai nosauktu vīrieti, ko mīlu, nesaku 'draugs' vai 'puisis'. Kur nu vēl 'mans', lai ieliktu būrītī. Nu nezinu īsti, kāpēc. Liekas briesmīgi bezpersoniski. Un tagad es lasu interviju ar Artūru Skrastiņu - Šobrīd tev ir draudzene. - To, kas saista divus cilvēkus visaugstākajā brīnuma izpausmē, to, kā viņi kopā ceļas un guļas, ēd, brauc, glāsta viens otru, strīdas, raud, mazgā zobus, - tam teikums "jā, man ir draudzene" liekas nepiemērots. Tas iznāk tāpat kā - "jā, man ir BMW". - Tad varbūt vienkārši mīlestība? - Es to sauktu par brīnumu. Neiespējamu satikšanos. Ir fantastiski kopā mazgāt zobus un vērot to spogulī. Tu spogulī redzi, kā divi smaidīgi cilvēki mazgā zobus un viņiem izsmērējusies zobu pasta, - tu skaties spogulī uz to otru cilvēku, kurš ir tik nenormāli mīļš un tuvs, - un saproti, ka tā ir neiespējama satikšanās. Tu skaties kā uz filmu, - no malas tas izskatās kaut kas tik skaists un reizē neiespējams.

Read Comments

Reply

No:	( ) Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks. Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..