- 17.11.17 16:15
- persiešu valodas nodarbībām būtu pieticis, ja tēli vienkārši lasītu grāmatu kaut lomās un varbūt nedaudz uzdziedātu.
prātā jukšana uz skatuves manai uztverei šķiet slima padarīšana un atstāj slimnīcas/trako nama garšu, kas mākslā ir pilnīgi lieka.
taču stāsts ir ļoti loti kruts. ļoti vaig tādu tekstu mājās , lai var citēt skumjā brīdī.
mūsdienās ebreji vairs nav viena tauta, nacionalitāte. viņi ir visu bēgļu, brīvo, gudro cilvēku, no valstīm neatkarīgo, nepakļaujamo simbols
burvīgs stāsts par attiecībām, kuras nosaka sabiedrības normas, ko veido divu cilvēku meli viens otram par katram vissvarīgāko dzīvē. - 6 rakstair doma
- 17.11.17 19:24
-
Ko nu stāsti - ebreji ir arābi, kuri tur citus arābus pasaulē lielākajās koncentrācijas nometnēs. Kāds tur brīvības simbols? Attopies.
- Atbildēt
- 17.11.17 19:37
-
kāda intensīva ironija
- Atbildēt
- 17.11.17 20:08
-
man jau likās, ka vakar Tevi redzēju. :)
Nez, man ļoti patīk tas, ko izrādē dara Kļaviņa. Tas man liekas pat spēcīgāk par tekstu. - Atbildēt
- 17.11.17 20:18
-
jā, Kļaviņa, starpcitu, vienīgā uzpeld kā vīzija atmiņā
- Atbildēt
- 19.11.17 01:33
-
Tas, ka Izraēla močī Palestīnu, un kargini appiš Latviju, un daudz kas, par ko es neatļaujos spriest, bet izklausās pēc cūcībām, noteikti ir kaut kas cēls.
- Atbildēt
- 19.11.17 22:28
-
vot šito gan izbeidz, tam ar simboliem un metaforām nav nekāda sakara.
- Atbildēt