- 31.3.16 23:11
- Bijām ar mammu un B. uz Maiju un Paiju. Vizuāli negaidīti labi, bet izdevās ar jaunām acīm paskatīties uz pašu lugu.
Ko izdara nesaskaņas starp vīru un sievu, kas notiek ar izlutinātu bērnu utt.
Maija tipiska latviešu sieviete no elles izvelk savu džeku, lūk ko mums skolā iemācija literatūras stundās, bet psiholoģiju tais laikos faktiski nepasniedza.
Lai gan var pieņemt, ka varim bij depresija un elle bija visu negatīvi domājošo un jūtošo vieta, ko var uzveikt ar pozitīvisma stariņu.
Vienu gan var paņemt no tā visa, ka no katras grūtas pietedzes var ko mācīties un paijai var pārmest tikai nespēju izmantot piedāvātās izdevības.
Vārdu sakot bij, ok. Patika kā bija apspēlēta dzīves mistiskā puse. - 2 rakstair doma
- 31.3.16 23:37
-
forši, ka patika. man jau arī likās, ka vizuāli tāda īsta brīnumpasaule bērniem, gan scenogrāfija, gan tērpi. tikai, kad mēs skatījāmies Valmierā, pirmizrādē, bija briesmīgi slikti ar skaņu, tekstus gandrīz nevarēja saprast. vai nu apskaņošana vai aktieru dikcijas trūkumi. kur jūs skatījāties un kā bija jums?
- Atbildēt
- 1.4.16 07:42
-
Mēs skatījāmies nacionālajā un visas tehniskās problēmas bija novērstas, tieši brīnijos, ka tik daudz teksta un visu var saprast.
Kopumā spēcīgāks un kvalitatīvāks iespaids par raiņa sapņiem. - Atbildēt