- For A.
- 4.2.16 00:16
- Tu esi mana aizejošā gaisma?
Kas patvēršas par krēslu
Un par tumsu visai drīz.
Es gaidu kādu citu gaismu,
Kam aiziešu pavisam līdz. - 2 rakstair doma
- 4.2.16 02:08
-
Vai tad krēslas stundā
Krēsli staigā?
Vai tiem krēslas stundā
Smaids plaukst vaigā?
Vai tad krēslas stundā
Krēsli pļāpā?
Vai tie viens pie otra
Ciemos čāpo?
Vai tad krēslas stundā
Krēsli smejas?
Vai tiem krēslas stundā
Sākas dejas?
Krēslas stundai skatos vaigā.
Nedzirdu,
Kas smejas.
Neredzu,
Kas staigā. - Atbildēt
- 4.2.16 09:34
-
Šermuļi noskrēja, cik precīzi. Man šīs sajūtas ir tik pazīstamas. Es gan salīdzināju aer pūķi, no sākuma tādu zvīņainu plēsoņu, kas plēš mani un dedzina liesmās. Bet tad Tu to palaid, un tas ir tikai tāds auduma rombs, kas aizslīd aiz horizonta.
- Atbildēt