- 5.1.15 19:52
- pēc šiem tiešām krāšņajiem svētkiem novēroju ļoti krasas noskaņojuma maiņas
no absolūta jēgas zuduma, līdz enerģiskai ticībai dzīvei un savām spējām
un tad atkal atopos ar neprātīgām skumjām un bailēm pamest mājas
tostarp nepamet tas ļoti spēcīgais visa skaistuma pieskāriens
distancējoties no augšminētā notiek aizraujošas lietas darba ziņā, bet, protams, par brīvprātības cenu, bet tā ka tas atsvaidzina ikdienu, ļoti priecājos.
skaidrs ka viss kā vienmēr notiek īstajā vietā un laikā - 9 rakstair doma
- 5.1.15 20:10
-
par to skaistumu, gandrīz vai psihi, es šorīt vēl vairākas stundas pēc pamošanās redzēju visu kā zem sēnēm - ornamentus nolupumos, maģiskās acs attēlus tumšos punktos un gaisma kaut kāda... nereāla. lieki piebilst, ka nekādas sēnes ēdusi neesmu jau ilgu laiku. mīlestības ķīmija, jādomā.
- Atbildēt
- 5.1.15 20:14
-
jā, mīestība taču arī ir ķīmija!
- Atbildēt
- 5.1.15 20:19
-
jā, es iepriekš šo teicienu uztvēru par, sokolova vārdiem, poētiskām blēņām, pazīstot varbūt tikai nelielu ilgošanos pēc kāda matu smaržas. izrādās, ķermeņi sastāv no vienām narkotikām!
- Atbildēt
- 5.1.15 20:22
-
o, jā! :)
- Atbildēt
- 5.1.15 20:35
-
mums viņas visas bija, bērnības siltais dienvidu vējš, atmiņas par mazā ķermeņa nešanu, jaunās sajūtas un svaigās apziņas. bet tas citam agrāk, citam vēlāk aizmirstas. man agrāk.
- Atbildēt
- 5.1.15 20:54
-
jaunais gads tak bija pavisam nesen
- Atbildēt
- 6.1.15 03:58
-
tas jau tikai palīdzēja atcerēties, kas aizmirsts
- Atbildēt
- 5.1.15 23:02
-
jā, es arī pieķeru sevi tādos viļņveida noskaņojumos.
vienu brīdi letarģiski rubos laukā uz gultas, gribot griezt vēnas, bet nākamajā jau esmu izberzusi māju un urbjos cauri lugai ar sajūtu, ka varētu negulēt nekad. - Atbildēt
- 6.1.15 02:06
-
jā, un arī tas sasodītais pilnais mēness!
- Atbildēt