- 12.5.14 12:21
- vienmēr, kad tikko kaut kas ir beidzies un vēl nekas jauns nav sācies ir tik grūti noticēt, ka tas jaunais būs.
jaunais vienmēr atnāk un atpakaļ ceļa nekad nav.
bet kamēr tu esi tajā punktā starp vienu istabu un otru, tas liekas mūžīgi - 13 rakstair doma
- 12.5.14 12:34
-
Aiz pirmās mīlestības mēs
Vis nemirstam, to tici man,
Mēs mirstam tik aiz pēdējās,
teica Pērkons. - Atbildēt
- 12.5.14 12:45
-
kas jocīgi, šo dziemu atklāju tikai šajā pavasarī
- Atbildēt
- 12.5.14 12:51
-
un jauno nevar mīlēt. nevar pieķerties tam, kas vēl nav bijis. tas mani kaitina visvairāk.
gribētos tādu iespēju- nostalģija par nākamību. - Atbildēt
- 12.5.14 12:55
-
nu es vispār labāk iztiktu bez nostaļģijām un visa šitā šita
ir tikai šis mirklis - Atbildēt
- 12.5.14 13:50
-
jā, precīzi.
- Atbildēt
- 12.5.14 13:51
-
to sauc par sapņošanu
- Atbildēt
- 12.5.14 16:09
-
jā. bet man tās iesprūšanas līdz šim bijušas tiešām bezgalīgas, tādēļ arī tagad bail. Tieši no tās ilgstamības. Bet. No otras puses. Tas jaunais parasti atnāk tad, kad ar veco ir "pa īstam" tikts galā. Kaut kā tā. Ceru, ka uz vecumu visi sie procesi (atšķirīb no vielmaiņas) kļūst ātrāki.
- Atbildēt
- 12.5.14 16:13
-
ja vien kaut nedaudz apzināti čeko sevi, lai dabiskās "pa īstam tikts galā" ilgstamības nepārslīd "ai, velkam vēl garāk, jo blāblā", tad ir, ir - ar katru reizi arvien ātrāk, "nesāpīgāk" un mierīgāk.
- Atbildēt
- 12.5.14 16:20
-
jā
- Atbildēt
- 12.5.14 16:24
-
pagaidām izklausās sarežģīti, bet laiks jau ar nav diez cik garš pagājis, bet līdz jūnijam gribas tikt ārā, tāpēc tagad aktīvi dusmojos, bet nākotnes perspektīvi arī redzu un tie posmi jau savstarpēji pārklājas.
- Atbildēt
- 12.5.14 18:47
-
jaunais visādi var atnākt ( ok, es nezinu, varbūt visiem vienmēr nevar visādi)- ja ir tikts galā, ja nav tikts galā un vēl viskautkā, ja tikai pieļauj - ar prātu, jo ar sajūtu jau lielākoties nevar- to, ka vispār var atnākt, un nenorocies pagrabā skumt un gaidīt pāriešanu. un to, ka jaunais var nebūt vecā kopija, bet dajebkas, ko tu varbūt vēl nevari iedomāties, ka varētu gribēt.
bet par ātrumu - nez,man paliek ātrāk. vismaz attiecībā uz cilvēkiem.jo vairāk cilvēku un liidz ar viņiem daudzveidīgākus tuvumu veidus sanāk piedzīvot, jo mazāk katrs atsevišķais liekas unikāls un neaizstājams.un arī savas specifiskās vajadzības neliekas nemaināmas. - Atbildēt
- 12.5.14 22:37
-
tfu nemainīgas
- Atbildēt
- 12.5.14 22:46
-
Ai, nahuj tas viss vispār vajadzīgs, sāku domāt. Mana dzīve ir interesanta, piepildīta un patīkama, kamēr kāds idiots netiek tajā ielaists, dēļ stulbas iedomas, ka šoreiz būs savādāk.
- Atbildēt