- 14.1.14 13:28
- Mani reti uzrunā citu cilvēku rakstu darbi, bet šoreiz gribas pateikt paldies Penny_lane par šo: "Studējot kino, tu neizbēgami atkāpies no spējas uztvert filmu kā vienotu veselumu. Redzot skaistas sievietes tuvplānu, tu iztēlojies nosvīdušus gaismotājus, kas maigi pārlej gaismu viņas sejai. Garlaikojoties lēna ritma dēļ, tu sāc uztvert katru kadru kā sīku vienību, kā mozaīkas gabaliņus, kas perfekti ieslīd savās vietās vai tieši otrādi, jo tur kāds ir nolažojis. Pēc filmas, kad vajadzētu klusi izjust pēcgaršu, tu pieķer sevi tērgājam ar kursa biedriem par operatora darbu, par caurumiem scenārijā, par mākslas departamenta pieeju, par jebko, tikai ne par pašu sajūtu. Tev ir iemācīts, ka kino ir viskonservatīvākā māksla pasaulē, kur valda akmenī iecirsti likumi, dzelžaina organizācija, nauda, protams, un tikai tāda kripatiņa talanta, kas spēj izšķirt visu, bet spēj arī izkust starp paviršību un neveiksmju birumu"
Tas ir tas kāpēc par kīno man dažreiz ir grūti runāt ar Jimu īpaši zinot, ka aizķērusī filma nav nekas profesionāli izcils vai jebkuru citu sev svarīgu profesionāli, lai kāda būtu joma. Tehnikai vajadzētu būt asinīs, lai tad ja rodas vai speciāli tiek radīta kāda nepareizība, tai būtu jēga vai pēc tam saprotot jega rastos un strādātu kā zīme.
Tas ir tas, ko līdzīgā veidā var pateikt par arhitektūru, kāpēc mani kretinē melnā tērptie stilīgie kolēģi, kuri baidās iziet no pareizas komunikācijas rāmjiem.
Kāpēc man patīk nepareizas fotogrāfijas un diletantisms kā pārliecība.
Es joprojām neciešu muļķību, kur var skaidri manīt, ka radījums savā dzīvē nekad nav domājis vai cietis. - 2 rakstair doma
- 14.1.14 14:38
-
man kā (simamuras pieminētajam) "tukšgaitas projektam" nevienā fakultātē nav pielipusi ne gudrība, ne garlaikotība. grozīšanās pa fakultāti līdzīgi kā lately pa operu ir tikai vēl vairāk sakairinājusi jutekļus, ļaujot gūt baudījumu arī no iepriekš par viduvēju uzskatīta snieguma.
- Atbildēt
- 14.1.14 14:43
-
tā sanāk un tas laikam ir tas, kāpēc vērts pabūt visās tajās vietās.
tieši pīpējot ārā uz ielas secināju, ka bez tukšgaitas nevar rasties vajadzīgais (šodien vislaik velk uz tukšgaitu, bet nedrīkst, termiņi spiež). - Atbildēt