usne

Upē naktī pīles kliedz.
Un tu arī neiemiedz!
Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc.
Varbūt, ka ir ņemts par daudz,
Varbūt, ka par maz ir ļauts,
Un varbūt par maz ir arī sāpēts.

Izeju no mājām kluss.
Zvaigznes spīd un dubļi dus,
Un var skaidri redzēt laimes naudu.
Tas nekas, ak, tas tik tā,
Tas tik tādā klusumā,
Tik no malas izliekas, ka raudu.

Upē naktī pīles kliedz.
Un tu arī neiemiedz!
Visur kaut kāds troksnis kluss un slāpēts.
Tas nekas, ak, tas tik tā,
Tas tik tādā klusumā,
Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc.

kemune

Un kurš vēl atceras mūžīgo 'ir pienācis laiks džezam. studijā Ivars Mazurs'. Vai ziņas, kuras lasīja Zigurds Ķeizars. Lai gan tās varbūt tikai balsis, tomēr tik dziļi iepītas bērnības lentē.

usne

tagad es zināšu kurā brīdi sevi uzskatīt par pieaugušu,
tad kad vairs nebūs palicis pāri no bērnības svarīgajiem cilvēkiem

jim

jūtūbē vienmēr būs miedziņš nāk un spjat ustalije igruški intrō

usne

jūtūbē vienmēr būs viss, tā tad arī būs tā vieta, kur spēlējas kāds mazs zēns ar savu lāci.

jim

faak, cik šis bij stipri

kemune

jā, kad beidzot saproti, ka jāiet vienam un pašam

usne

tur ir tā vieta dziesmā kur var skaidri redzēt laimes naudu
es ļoti ilgi domāju ka var skaidri redzēt laimes nav
:)