Vår tid er nå

9.7.11 00:43
vispār brīnos cik ļoti cilvēki var izlept un visur bāst virsū savas tiesības, katrs savas !
mani bērnībā mācīja uzmanīties VISUR un acīmredzot tas bija noderīgi, jo esmu izdzīvojusi un vienmēr zinājusi katra neprāta cenu.
pirms trīs gadiem ar velo pārvietoties bija daudz patīkamāk, jo katru vadīja izdzīvošanas instinkts un tas palīdzēja visiem izvairīties no negadījumiem, šodien ja iet pa platu ietvi četri džeki viens otram blakus kā trīs muskatieri viņiem pat nevar uzdzindzināt nebaidoties atrauties pa muti, bet ja es ietu ar kājām es tāpat netiktu garām.
iedomājos profilaksei nēšat kabatā riteņa dzindzinaāmo un tad kad nāksies piebrenzēt savu KĀJĀM IEŠANU dēļ neorganizētiem citiem gājējiem principiāli zvanīšu, pastīsimies ko teiks :)
līdzīgi ir ar suņiem bezatbildīgi svešinieki var nākt bāzt rokas tava suņa rīklē, bet ja iekodīs, tiesu darbi. valstij būtu jāpriecājas, ka cilvēkiem ir hobijs par kādu rūpēties, lai viņiem nebūtu laika sist tos kuri domā savādāk. zviedri piemēram atbalsta suņu klubus, laukumus, trenerus utt. asv ir sieviešu cietumā programma, kur iedot dresēt suni no patversmes un gada laikā skatās panākumus un rīko konkursu par labākajiem rezultātiem, suņi pēc tam gudri un var dzīvot ģimenēs vai pat palīdzēt aklajiem, sievietes iemācijušās visu, ko nu iemācās kādu skolojot.
10 raksta ir doma

9.7.11 01:06
polkovnik
tā ir tā lepnība, mīļā. kad katrs sūds jūtas baigā kingā. un tad ir tie malējie - muļķi - vienalga, vai kājāmgājēji, riteņbraucēji vai šoferi. un viņiem parasti no visām pusēm arī tiek, jo tie kuri atļauj sevi sist arī parasti tiek sisti. skumji bet fakts. vienīgais priecīgums tajā ir tāds, ka tiem muļķiem ir mierīgs prāts, bet tie kuri jūtas kingā izskatās reāli neglīti.
Atbildēt

9.7.11 09:16
milda
jā vai ne? un šobrīd izskatās, ka riteņbraucējiem ir tiesības, bet pārējiem pienākums - tolerēt, sargāt viņu riteņus, savakt bērnus un tagad jau apmācīt, ka uz ietves pārvietoties nav droši velosipēdistu dēļ, mazgāt aiz viņiem piecūkotus liftus un trepjtelpas, izdomāt, kā neaizvainot, ja veikala telpās ierodas ar velosipēdu padusē, lēkāt uz ietves ar smagiem nesamajiem tiklīdz kāds frīks uz riteņa dzindzina aiz muguras. piedod, bet kaut kas nav kārtībā - tāpat kā tavam viedoklim par upuriem, kurš bez varmākas nevar. apbrīnojama cietsirdība un ciniskums tā domāt. it sevišķi ja upuris ir bērns. labrīt!
Atbildēt

9.7.11 12:18
zirka
es negribētu ar tevi dzīvot vienā trepjtelpā, ko tu vari ņemties. citi vemj un cūko, bet te - omg - velosipēds, švīku atstāja, vai nav cūka, padla, nelietis, nabaga estēte to nevar pārdzīvot.
aizbrauc uz eiropu, berlīni kaut vai, tur uz ietvēm nevar tirināties, bet - ahdiesahdies - jārēķinās ar velosipēdistiem, bet neviens par to nebrēc un nav ziņu, ka bērnus braucot nost. tolerē, iedomājies.
Atbildēt

9.7.11 14:13
milda
precīzi esi pamanījusi, ka es nekur izņemot vietējo lauku ciemu neesmu bijusi. sēdu mežā un ēdu sēnes. :) kā jau estētei pienākas.
Atbildēt

9.7.11 12:47
usne
es varu tev pateikt to pašu, ko jevdokija tikai maigāk un cerēt uz sapratni.
katrā gadījuma varu padalīties, ka zinu kā ir būt arī gājējam, autobraucējam, veikala turētājam, kurā nāk ar velo, suņiem, bērniem un dažreiz ar visiem reizē.
mums katram ir ļoti daudz lomu ikdienā, kuras nepārtraukti mainās un nevaig ietiepīgi pieņemt vienu.
Atbildēt

9.7.11 13:28
zirka
jā, vai ne, velopisēdisti tak kājām nekad nav staigājuši, viņi piedzima ar spārniņiem pie sandalēm, bet tad tos nogrieza un pielīmēja pedāļus. ar momentu, bet uz mūžīgiem laikiem. un tā tagad velosipēdisti, maitas, ar saviem agregātiem staigā kā jēzus ar krustu, traucē cilvēkiem veikalos, bankās, eifeļa tornī un mildas paģikā, protams.
Atbildēt