simamura

man toreiz pie strautmaņa bija jārisina tēma "SOCIĀLI PROGNOSTISKAIS MORFOLOĢISKĀS ANALĪZES LĪMENIS UN IZOMORFISMS ARHITEKTŪRĀ". :)
labi, tas ir kuriozs.
nav jau tā, ka vispār par to nedomātu, tā "pateikt" gribēšana notiek kaut kur instinktos. Dziļš tukšums ir neprasmē par to runāt. (nu kaut vai mana ieraksta sakarā). Toties kundzīte no LU VFF pārstāv runāšanas tradīciju, aiz kuras bieži vien "nav jūtu", bet savu profila maiņu es saistu tieši ar atskārsmi, ka arhitektu darbā ir gan "jēga", gan "koncepcija" un viņi to pauš ļoti skaidrā valodā - arhitektūrā, kurai pēc būtības tulkojumu citā komunikācijas sistēmā vairs nemaz nevajag. Tā ir mūsu pašu vaina, ka mēs nesaprotam.

simamura

jā, un arhitekti var ar to nodarboties hobija līmenī tāpat kā ar vijoļspēli vai šahu, vai literatūru, jo viņu pamatnodarbošanās ir runāšana arhitektūras nevis semiotikas valodā. tā es to biju domājis

usne

ja arhitekts ir vienkarši būvniecības sastāvdaļa, celtnieka estēts vai palīgs, tad iespējams, bet ja arhitekts sev uzstāda augstākus mērķus, tad ar to nepietiek, jo izpratne par valodas uzbūvi, palīdz to lietot radošāk, atklāt jaunas nozīmes pašam, nevis skatīties FRAME vai MARK un lauzīt galvu kā viņi līdz tam ir nonākuši.
(piem. būvmekāniku mēs skolā mācijāmies, lai gan reāli nenodarbojamies ar to pat hobija līmenī.)

simamura

jā, es neapstrīdu to, ka semiotikas (vai jebkāds cits) skatupunkts ir svarīgs.
bet visāda veida arhitektūras "tulkošanas" mode ir profesijas krīzes sekas. Esmu saskāries ar to, ka ģeniāli arhitekti bieži nespēj neko daudz pateikt par savu veikumu, kamēr ir pilns ar gudriem dirsējiem, kuru arhitektūra ir tīrākais pīārs.

usne

jā, bet ja cilvēks ir nolēmis par arh. runāt (rakstīt) nevis projektēt :)
(revzins, kā teorētiķis ari atsaucas kaut vai uz to pašu Lotmanu, jau ievadā)

un daži uzskata, ka semantika ir semiotikas apakšnozare piem. V.Agajevs.

simamura

jā, bet ja cilvēks ir nolēmis runāt, nevis projektēt, tad viņš sevi visādos veidos trenē atbildēt uz neērtiem jautājumiem :)

usne

:))

usne

semiotika taču pēta valodas arī arhitektūras valodu
tā ir labs līdzeklis runāt un domāt par arh. jēgu un koncepciju saprotami arī citiem, jeb spēt pierādīt ģeometrijas formulu, lai gan formula, protams, nemainās tikai paplašina pierādītāja redzeslauku uzlabo domāšanas kvalitāti.