- 13.7.08 15:12
- jāsecina, ka mani vienmēr ir fascinējis diletantisms un biedējis profesionālisms gan dzejā, gan foto, gan DJ (par šausmām iespējams ari ARH.)
nezkapēc turos pie aizsprieduma, ka tajā brīdi kad ieslēdzas kaudze tehnisku, profesionālu, prāta apsvērtu fīču produkts zaudē daļu savas burvības, dzīvības, dabiskuma un iespējams samelo par autora patieso izpratni.
(vispār jau ticu, ka profesionālisms ir lietderīgs un palīdz precīzāk izteikties, gribas noticēt, ka tās pūles ir tā vērtas un neizposta to intuitīvo padarīšanu, kam profesionāļi vairs nav spējīgi noticēt jo zin 100 paņēmienus kā paši darūtu un tūkstots, ko redzējuši darām citus) - 3 rakstair doma
- 13.7.08 18:16
-
varbūt arī pareizi, ja nav kvalitātes, "profesionālisma", tad labāk ir pamanāms talants vai tā trūkums.
tomēr neprofesionālisms apvienojumā ar talanta/izjūtas trūkumu gan ir kaut kas daudz derdzīgāks par profesionālismu apvienojumā ar talanta trūkumu. - Atbildēt
- 13.7.08 22:25
-
nav gan!! neprofesionālisms + talanta trūkums ir vismaz paradoksāls, bet netalantīgs profesionālisms melīgs un liekulīgs. /varbūt nelietoju īstos terminus, bet tas man no tās japānas, u know.
- Atbildēt
- 13.7.08 23:58
-
..,bet gribas darīt pa īstam, saprast līdz dziļumam un tad jau tā profesionālisma robeža ir tuvu un sākas mārketingi.
- Atbildēt