Previous | Mem | Next
 
ursula
ursula
14 April 2010 @ 06:48 pm
 
Māsa padzēra tēju, iekāpa tramvajā un aizbrauca, bet es paliku ar smagu sirdi un kaudzi darāmā.
 
7 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
ursula[info]ursula on April 14th, 2010 - 07:43 pm
Palikt vienmēr man bijis grūtāk nekā iekāpt tramvajā un doties prom, jo tad, kad es palieku, tas arī nozīmē, ka mani atstāj.

Bet visa pamatā skaudrā apziņa, ka nu abas skaitāmies izaugušas un arī man tagad jāmāk ar grūto un netīkamo tikt galā pašai.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
az[info]az on April 14th, 2010 - 08:19 pm
bet tik un tā viņa ir tava māsa, un tik un tā viņai par tevi jārūpējas.
(Reply) (Parent) (Link)
az[info]az on April 14th, 2010 - 08:22 pm
(un otrādi, protams, bet tas jau skaidrs).
aiziet arī nav viegli. visu laiku gribas atgriezties.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ursula[info]ursula on April 14th, 2010 - 08:42 pm
bet, mainās laiki un mainās attieksme. rūpes nedrīkst būt pienākums.

man vēlmi atgriezties ir vieglāk pārvarēt nekā vēlēšanos sekot, jo nepamet sajūta, ka tur - prom- zāle ir zaļāka, viss ir citādi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
az[info]az on April 14th, 2010 - 09:19 pm
jaa, katram sava sajuuta un sava telpa. bet neskumsti paaraak.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ursula[info]ursula on April 14th, 2010 - 09:36 pm
:) skumjas ir esības sastāvdaļa. reizēm vajag paskumt.
bet jauki, ka kāds pasaka - "neskumsti pārāk"..
(Reply) (Parent) (Link)