Atsevišķu personu algot skenēšanai par minimālo algu neviens negrib vai neviens negrib tā iet un darīt. Kā papildus darbu neviens negrib darīt, jo ir augstākas prioritātes.
Nu tas tā, ja tie darbi vēl jāieskenē. Bet nu principā ideja kā tāda.

(Reply to this) (Thread)

10 gadus atpakaļ tika izgāzti miljōni esošo skanu OCRam. Mūsdienās viss tiek drukāts no jau digitalizētiem resursiem, no kuriem uzģenerēt PDFus ir kā apmīzt 2 pirkstus.

Par to, kas ir pieejams, vai nav pieejams, var spriest no viņu apraksta par sistēmu:
"Latvijas Nacionālās Digitālās bibliotēkas (LNDB) mērķis ir nodrošināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas un tās sadarbības partneru digitalizētā kultūras mantojuma pieejamību internetā."

ERGO - viss, kas ir minēts datubāzē, jau IR digitalizēts. Tā nav visu materiālu datubāze, bet gan visa DIGITALIZĒTĀ materiāla datubāze.

(Reply to this) (Parent)

Labdabīgi domāju, ka nav automātiskā algoritma, kas, pienākot attiecīgajam gadam, pārmet ar autortiesībām aizsargātos darbus uz tādiem, kuri aizsargāti nav. Ikdienā lasu periodika.lv un ļoti reti ir sarežģījumi ar darbiem, kuri ir ieskenēti un vecāki par 1945. gadu.

Piedāvāju vienu skaidrojuma variantu (bez nojausmas, vai tas ir īstais):

ja grib stingri ievērot principu "70 gadi pēc autora nāves", un attiecina to uz jebkuru raksta galu avīzē, un pieņem, ka autors var nodzīvot 100 gadus pēc teksta uzrakstīšanas, tad puslīdz droši varētu rīkoties ar periodiku līdz 1848. gadam (2018 - 70 - 100).
Tā kā konkrēta teksta autoru nereti ir grūti identificēt, tad ierobežo visa izdevuma/numura pieejamību.

(Reply to this) (Thread)

Nezinu kā ar neidentificējamiem autoriem, bet, ja attiecīgajā lappusē kaut viens darbs ir aizsargāts ar autortiesībām, tad nav pieejama visa lappuse. Vecajās avīzēs ar lielizmēra loksnēm un daudziem maziem rakstiņiem tā ir milzu problēma.

(Reply to this) (Parent)