| |
[May. 12th, 2010|09:18 pm] |
Dēls, rakstu Tev šo vēstuli brīdī, kad pašam mēslu ir vairāk kā saprašanas un līdz Tevīm ir kā līdz Amerikai. Tāpat kā iepriekšējo vēstuļu rakstīšanas brīdī Tu vēl neesi ieņemts un arī Tavas mammas aprises ir visai neskaidras, taču tas nenozīmē, ka es par Tevi nedomāju. Domāju, dēliņ, un kā vēl domāju…
Kad Tu lasi šīs rindas, nupat esi veiksmīgi pabeidzis vidusskolu un nu taisies braukt uz Rīgu stāties augstskolā, jeb, būsim atklāti, iet meitās un plītēt uz vella paraušanu. Būtu savādi, ja Tev galvā būtu kas cits, tāpēc, zini, dēliņ – Tu droši vari nākt pie manis pēc padoma un es Tevi ikreiz atbalstīšu ar kādu desmitnieku. Tomēr, lai tas notiktu pēc iespējas retāk, es Tev ceļamaizē dodu šo vēstuli.
Attiecībā uz šņagu, dēliņ, nekādus ieteikumus Tev nespēju dot. Visu Tu pats lieliski zini jau kopš tās dienas, kad pirmoreiz iedevu nosūkt putas tērvetniekam. Šo to gribu likt Tev aiz auss par meitenēm, jo mājās Tu tikai mammu esi redzējis. Viņa ir Lieliskākā Sieviete Pasaulē, tomēr Tu pat nespēj iedomāties, caur kādiem džungļiem Tev nāksies maldīties, lai atrastu līdzvērtīgu rozīti.
Jau skolas gados būsi pamanījis, ka meitenes nav kā puiši, kuri ir visi pret vienu ubagu. Viņas ir vienas pret visiem un draudzeņu būšana patiesībā ir auksts aprēķins. (Pasvied tam hiēnu baram kaulu un redzēsi, kā lupatu lēveros pajūk draudzība.)
Meiteņu dabā ir – plātīties ar savu unikalitāti. Tās blēņas mēs, vīrieši, klusējot pieciešam. Tāpat kā ir mazie kartupeļi, sēklas kartupeļi un lielie kartupeļi, tā arī jebkura sieviete pakļaujas klasificēšanai. Ir diezgan droši zināms, ka mēs pazīstam sievietes vismaz pāris miljonus gadu. Apjomīgāku socioloģisko pētījumu nav iespējams iedomāties. Nesaprotu, kā neviena universitāte vēl nav izdevusi Lielo Sieviešu Enciklopēdiju. Mūsu pašu Baronpaps staigāja, vākdams pantiņus – vai viņam grūti bija pie viena pierakstīt sievietes? Daudz jau nevajag – „22 gadi, uzstāj, lai viņu sauc par Enģeli,” vai „30 gadi, domā studēt – nezina ko, taču laikam uzņēmējdarbību, vīrs – zviedrs”. Nu? Ko vēl mēs nezinām par šīm sievietēm?
Kāds gudrelis ne pārāk sen ir pārfrāzējis Alanu Milnu – „Ar sievietēm, tāpat kā ar bitēm nekad neko nevar zināt”. Tad nu, atbildot nezināmajam ģēnijam, teikšu tā – iestājoties feminisma krēslai, patiesi, dāmām pašām nojuka visi rēķini un tāpēc ir radies sieviešu hokejs, Nissan Micra un ķiršu alus. Mums, vīriem, attiecībā uz viņām vienmēr viss ir bijis skaidrs, taču iedziļinājies, dēliņ, sieviešu problemātikā ir retais. Tu pazīsti tikai vienu tādu – savu tēvu.
Iespējams, laikā, kad Tu lasīsi šīs rindas, būs datorprogramma, kurā Tu ievadīsi četrus sievieti raksturojošus elementus – vecumu, izcelsmi, veidu, kā viņa pelna naudu jeb eksistenci un sapni – un Tavā rīcībā būs pilna asinsaina, taču es uz to nepaļaušos un izstāstīšu Tev – kas ir kas.
„Jou, jou, esmu smuka” – tā ir diezgan šaura, tomēr manāma kategorija. Šīs meitenes ir kā cēlgāzes – ne ņem, ne dod. Viņas apzinīgi studē kaut ko (jā – tieši kaut ko), kas visbiežāk ir psiholoģija vai interjera dizains un piektdienu vakaros ļauj draudzenēm sevi beidzot izvilkt cilvēkos. Pirms tā visa ap 15 gadu vecumu izrādās, ka pusei krūtis nav paredzētas programmā un tās tad kļūst par brīvajiem aģentiem, un gada, divu laikā pievienojas citiem meiteņu tipiem.
Mēness riņķo ap Zemi un arī „Jou, jou, esmu smuka” meitenēm blakus ir savi dabiskie pavadoņi – labākās draudzenes – kas, tāpat kā Mēness ir piemērotas, lai vienreiz gadā kāds skafandrā uz tām uzkāptu. Viņas var dēvēt par „Patīk puiši un tusēt” kategoriju. Viņas ir klāt, kad tu kā duļbins siekalojies ap smukajām. Viņas stāsta par foršām ballītēm un vecākiem vīriešiem. Viņas velkas nopakaļ, kad tu ar čaļiem ej dzert alu. Viņas saka, ka grib tevi un jautā – „Vai Tu nevēlētos kļūt par manu draugu?”. Šīs meitenes ir tendētas piesaistīt visu brīvo uzmanību un, atklāti sakot, darīt dzīvi neciešamu. Viņām ir vienalga, ar ko savienoties un par ko kļūt.
Ļoti plaša kategorija ir „Esmu labs draugs”. Viņas ir ne šis, ne tas. Ne interesantas, ne garlaicīgas. Ne jaukas, ne pretīgas. Dzied korī, bet tas arī viss. Kad lieta nonāk līdz darīšanai, līdz pēdējam brīdim nav redzams nevienā acī – dos vai nedos. Viņas parasti saka – „Vispirms es otrā cilvēkā saskatu cilvēku un tikai tad – vīrieti,” – un tu zini, ka viņas nemelo. Diemžēl, arī tu esi spiests vispirms meklēt viņā cilvēku, ja gribi pačamdīt meiteni.
„Vai tad tiešām nevar kaut ko vienreiz izdarīt normāli?” – šīm meitenēm nepatīk pilnīgi nekas. Tikpat bezjēdzīgi kā mēģināt ieviest korekcijas patēriņa kredīta līgumā, ir taisnoties šādai īgņai visas pasaules vietā. Tomēr tu to dari un pats nesaproti kāpēc. Jo vairāk tu taisnojies, jo mazākas kļūst viņas krūtis un tas sāp. Kad viens no jums beidzot piekāpjas, jūsu starpā ir dzimis naids uz visu mūžu, jeb aptuveni trīs līdz pieciem gadiem. Apmēram divdesmit piecu gadu vecumā šīs meitenes parasti pilnībā izsmeļ sevi, viņām vairs nekas nebesī un līdz ar to var teikt, ka viņas ir pilnībā sagatavotas dzīvei starp plīti un veļas mazgājamo mašīnu. Jāteic, pastāv vēl otra perspektīva – ja dzīve viņas neslāna pietiekami, šīm meitenēm ir visas cerības pilnveidoties un kļūt par dirsīgākajām priekšniecēm pasaulē.
„Es esmu pretīga un ar to lepojos, bet, kad iestāšos ģeogrāfos, tad gan tusēšu.” Te man, dēliņ, nav ko daudz komentēt. Pats zini no skolas gadiem – pretīgas, lišķīgas teicamnieces, kas gaida iespēju pasmirdēt ar savu intelektu. Pēc dažiem gadiem izrādās, ka no krokodila var izaugt tīri ciešams bumbulis, kas brauc ar stopiem pa Eiropu, lai pati sev iestāstītu, ka ir normāla. Tevī kaut kas notrīc ikreiz, kad viņa lieto vārdus „kokčiks”, „vienas nakts sakars” un „Amsterdama”, jo tu zini, ka viņa nekad, nekad neaizmirsīs, kā tu uzvarēji erudītu konkursā tikai tāpēc, ka spēji nosaukt piecpadsmit lielākās alus darītavas Latvijā.
„Esmu aktīva, jauniešiem jābūt aktīviem, ir taču tik daudz interesantu jauniešu organizāciju, informēju jauniešus par veneriskajām slimībām.” Šī tipa meiteņu nav daudz. Un paldies, ka tā, jo citādi pasaulē būtu daudz vairāk pašnāvību, psihisku saslimšanu un karu. Darīt visu, kas darāms – tā ir viņu misija un tavs klupšanas akmens. Tikai šāda meitene ir spējīga tevi ievilkt politiskas partijas jaunatnes organizācijā un tu, muļķis notici, ka tur būs jautri. Viņa brauc uz bērnunamiem, lai dāvātu bērniem prieku un pilnīgi nevainīgajos mazuļos paliek rūgtums par to, ka foršie cilvēki viņus nekad neadoptēs. Viņa ir ilūziju meistare. Dēls, nemaz neceri, ka pievienojoties pasaules glābšanas kustībai, Tu dabūsi nokniebties. Viņa kādu dienu uzaicinās Tevi pastaigāties un, kad Tu saspringti domāsi, ar kādu triku nospīdēt, lai jūsu lūpas pilnīgi dabiski, kā filmās sakļautos, viņa apsteigs Tevi, dziļi ievelkot elpu un – „Klau, man liekas, Tu īsti netici tam, ko mēs darām.” Un viņai būs sasodīta taisnība, jo Tu pat nebūsi spējīgs bez kļūdām nošļupstēt jaunatnes organizācijas pilno nosaukumu. Tu locīsies kā zutis, taču Tavās acīs viņa redzēs tikai savus gurnus un, nezin kāpēc, melnas biksītes.
Ļoti smags meiteņu tips ir „Manī ir tik daudz jūtu, bruņiniek, pakasi man muguru ar grāmatas stūri”. Dēliņ, zini – ja vilcināsies novērst acu skatienu kaut par sekundes simtdaļu – būsi laipni lūgts ellē. Tu dzirdēsi ļoti daudz, lai neteiktu – visu – bet pamatā – garlaicīgas pārdomas ar daudz svešvārdiem un šizofrēniskus maiguma uzplaiksnījumus. Jo plašākos teikumos Tu pats izteiksies, jo dziļākā purvā bridīsi. Viņa atcerēsies PILNĪGI VISU, ko Tu teiksi, tāpēc nebrīnies, ja kādu dienu no viņas atklāsi, ka Tev patīk teātris. Viss beigsies ar to, ka sēdēsit Dailē un tu kasīsi pauri – „Dzelzītis pohains, otrajam plānam nav kačkas, sūdu būšana – laikam sekss šovakar vēl nebūs.”
Ir viens sieviešu tips, ar kuru Tu sastapsies, kad bārda sāks pieņemties spēkā – proti, izmisušās trīsdesmitgadnieces. Visticamāk, pirmā pieteiksies kāda no apakškategorijas „Dzeru labu viskiju un, ja vajag, arī alu”. Tavai zināšanai, šai dāmai aiz muguras būs vismaz viena laulība, piecu gadu pieredze ar iepazīšanos internetā un antidepresantu kūre.
Nedaudz cerīgāka ir apakškategorija „Uz vīniem mums gaumes gandrīz sakrīt” Viņas, atšķirībā no pēdējām, nepiedāvās Tev iedzert uz viņu rēķina. Bet visādi citādi – tas pats, tikai izmisums mazāks, jo vēl jau palikušas slaidas kājas.
Uz iepriekšējo, pavītušo draiskuļu fona pavisam labi izskatās „Esmu vēl jauna, jo neesmu tik veca, lai nebūtu jauna” tips. Ja Tu esi gatavs redzēt pilnīgi visus iespējamos sejas krēmus, kopā skriet krosu, peldēt, kačāt presi, nodarboties ar jogu, skrituļot, slēpot, nūjot, atmest smēķēšanu, skaitīt kalorijas un naktīs klausīties, kā viņa, lotosa pozā sēžot, čukst „Kopt sevi, kopt sevi” uz sounds of nature fona – uz priekšu, ērzeli!
Kā redzi, dēls – sieviešu līga nav nekāds rožu dārzs. Tie ir vieni grābekļi un celmi. Tomēr, es vēlos, lai Tu zini – Tava mamma ir pierādījums līdzsvaram dabā.
p.s. Dēliņ, lūdzu, tikai netraucē mani vismaz līdz 25 gadu vecumam ar muļķīgiem paziņojumiem par precēšanos. Tev būtu jāzina, ka līdz šādam vecumam mīlestība dabā praktiski nav novērojama, jo smadzenes tiek apgādātas ar skābekli caur dzimumorgāniem. Mūždien neizšauti rieksti ir tie, kas liek eiforijā staigāt metru virs zemes. Tā arī ir visa Tava mīlestība.
oriģināls |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}