|
Monday, February 23rd, 2015
|
12:22 am - diena septīitā
|
Pagaidām viss sokas labi,procesā mazo grūtībiņu ir bijuši pietiekami lielā skaitā ,lai šo pasākumu nepadarītu par pilnīgi garlaicīgu un nekam nevajadzīgu mēģinājumu pielikt punktam līdzīgu pieturzīmi. Pēc pirmās glāzes sarkanā ir visgrūtāk..
|
(comment on this)
|
| Monday, December 1st, 2014
|
11:56 pm
|
Runājot par vidējā latvieša rakstura iezīmēm. Salīdzinot ar citu zemju tautiešiem, tā diplomāiski smalkā muldēšana un māklsīgo smaidu apmaiņa ir daudz bēdīgāka, kā pateikt savam kaimiņam,ka viņš ir idiots, jo nevar apklusināt savu aptrakušo suni,kas visu vakaru monotoni kauc uz tukšu gaisu. Kaimiņi vispār mūsu apkārtnē ir visai savdabīgi ļaudis.
|
(2 comments | comment on this)
|
| Sunday, November 30th, 2014
|
1:07 am
|
Samsāra. Ne pirmo reizi noskatījos šo filmu. Vairāk kā tikai spēcīgi. Tas ka tu esi tāds pats ķēdes posms kā visi pārējie, vai tas nav biedējoši? Visi tie masu skati,kas filmā uzņemti, tie esam mēs, tas esi Tu. Patiesībā kāda izaugsme, muļķības, viss tikai iet uz degradāciju, pret dabu. Mūs sagaida diezgan grūta dzīve , vēl jo vairāk mūsu bērniem. Un tad, tas moments, kad mamma saka,ka viņai žēl ,ka mēs šeit esam, un ka mūs tas sagaida. Viela jaudīgām pārdomām.
|
(2 comments | comment on this)
|
| Saturday, November 22nd, 2014
|
9:58 pm
|
Sestdienas nav manas mīļākās dienas.. Šodien nākot no darba satiku vecmāmiņu. Viņa vaicāja vai es gribot ienākt pie viņas sasildīties un apskatīt jauno grāmatu ,ko viņas draugs bija viņai atsūtījis pirms pāris dienām. Citu reizi es būtu viņai atteikusi, bet viņa šovakar bija īpaši priecīga un grūti bija izdomāt kādu muļķīgu atrunu..
Viņa parasti stundām ilgi runā un atkārto vienu un to pašu.Cik gan ilgi kāds, pie normāli strādājošas domāšanas un darba ritma izkoptas laika sajūtas ,to var klausīties. Tad,kad tu,laikam, esi vecs un tev laika pietiek it visam un paliek vēl pāri, tad protams gribas apsēsties un stundām ilgi runāt par visu aizgājušo pagātnē un gaidāmo nākotnē. Gaisma, viņa ir gaisamas cilvēks, tā viņa vismaz pati saka. Un viņa tiešām tic,ka latvieši ir izredzētā tauta.Ja kāds uzdrīkstētos to apstrīdēt, tad viņa to nelaistu prom, kamēr viņā nebūtu panākusi savu un likusi noticēt,ka latvietis tomēr nav tikai parast darba cilvēks. Nereti mans tētis, ļaunu nedomājot, viņai izmet kādu labdabīgu joku par viņas pārliecību par šīs zemes svētumu. Dažreiz, kad viņas noskaņojums nesliecās uz politiķu lamāšanu vai Aspazijas biedrības kundžu slavēšanu, tad mums tīri labi izdodas parunāt par grāmatām. Kas viņai ir ,tas ir. Grāmatas. Tās viņas mājā ir vairāk kā naglu un skrūvju. Tā kā viņas jaunais draugs ir agranoms un šķiet,ka spēlē uz tām pašām stīgām,kur viņa, tad liekas, ka viņas dzīve tomēr kalpo kā skaists piemērs laimīgām vecumdienām. Ko gan vēl tu vairāk vari vēlēties savos septiņdesmit sešos gados. Divi lieli bērni,septiņi mazbērni, divi suņi,kaķa gan nav, draugs un cits pielūdzējs. Mana vecmāmiņa nu gan ir sieviete. Viņai ir mazāk sirmu matu ,kā manam tētim.
|
(comment on this)
|
| Wednesday, October 29th, 2014
|
12:00 am
|
Otrdienas atziņām pievienoju vēl vienu- Ar smaidu sūdus neviens nevāc.
|
(comment on this)
|
| Thursday, September 25th, 2014
|
9:25 pm - vienvītnis
|
divdesmitceturtā diena devītajā mēnesī. Grūti sekot tiem skaitļiem līdzi.. Tas ir kā nepaceļot galvu automātiski kaut ko darīt, un neredzēt neko ,kas notiek apkārt. Esmu attapusies šajā nedēļa, kad tomēr beidzot ieskatījusies kalendārā, ieraudzīju, ka garām aizritējušas jau divas draugu jubilejas un neesmu to pamanījusi. Lai neteiktu vairāk kā tikai -neveikli, necentīšos aizbildināties ar to,ka laiks slīd caur pirkstiem kā jūras smiltis, ātri un ļoti ātri. Neviļus jau tuvojas rudens. Lietainie vakari sēžot pie istabas logas tomēr izsauc zināmu paniku. Vai tiešām jau atkal gads ir riņķī? Drēgni kļūst vakari, tumsa spilgtāai un cilvēki svešāki.. Pie trešās tējas krūzes un papīru čupu kaudzes es jau esmu aizmirsusi kā priecāties par to visu..
|
(comment on this)
|
| Saturday, June 28th, 2014
|
10:52 am
|
| Thursday, April 24th, 2014
|
9:39 pm
|
| Monday, March 10th, 2014
|
8:17 pm
|
Viņai jābrauc atpakaļ. Viņai jāstāda savas puķes jāpriecājas par tām, jāiet uz jūru, jālasa avīzes. Viņa man vēl tik daudz.. jāatgriežas. jāstāsta un jāiepazīstina. Viņas puķes jāstāda, Viņas prieks jāaudzē.
|
(comment on this)
|
| Sunday, March 2nd, 2014
|
9:23 pm
|
Dažreiz un nereti cīnoties ar stresu es izvelku cigareti,dažreiz riekstus, skatoties, kurā kabatā roka ieslīd pirmā.
|
(comment on this)
|
| Monday, February 24th, 2014
|
9:16 pm
|
Nobeigušās lomu spēles Un vēl citas mana bērna vēlmes. Nokautas un tomēr nedaudz pārspīlētas Mana jautrā prāta beigas.
|
(2 comments | comment on this)
|
| Thursday, January 9th, 2014
|
12:47 pm - dienas kā diena
|
Labu rītu nevar un nemaz nedrīkst nosaukt par labu ,ja tas iesākās, ar to,ka esi burtiski izkritis no gultas , steidzoties paspēt iekavēto. Bet tā šķiet,ka diena veidojas visai pozitīva. Filozofijas konsultācijas vietā es varu filozofēt mājās ar šokolādes konfekšu kasti un siltu segu, un nemaz nav sliktāk,kā sēdēt universitātes aukstajās telpās un klausīties profesora monologā. Vēl ir tā,ka pēdējā laikā sanāk visādas ķibeles, patiesībā jau lieli mēsli. Bet es tā domājot, saprotu,ka man labāk patīk ,ka tie visi nāk uzreiz nevis katru dienu pilina , tev uz galvas mazliet. Piemēram, vakar neveiksīmga franču valodas eksāmena darba dienas noslēgumā nācās apzvanīt visus vietējos Rīgas evakatorus,jo mašīnai vienkārši nopīsa ritenis (neziinu cik gan vienkārši, tas var notikt,bet tā arī tas notika), ziepes jau vien nebeidzās ar to,ka mašīna bija neizkustināma, bet kad beidzot tika dabūta uz evakatora platformas nost to varēja dabūt tikai pēc 2h mocībām. Lai vai kā, es vēl jo projām naivi apcerot domu,ka viss jau notiek kā tam jānotiek, mēģinu nemaz neidziļināties ikdienas ne tik mazajās problēmās. Klusi gaidot ziemas iestāšanos vēlu Jums Burvīgu dienu!
|
(comment on this)
|
| Sunday, December 22nd, 2013
|
1:55 pm
|
Neizportams īgnums šorīt manī rūc. Vabrūt, tādēļ ka ir svētku laiks un algas dienā ir izdarīts atvilkums par septembra jāā... vienalga ne visai patīkami. Ir taču svētki..
Bet rīt jau kāpju lidmašīnā un laižos ziemassvētku brīvdienās. Patiesība, neviens koferis nav sakrāmēts, vienīgi māju paspēju satīrīt pirms došanās prom. Es vispār jūtos mazliet izstumta no pasaules jautrības vai arī es vairs nemāku izklaidēties, bet drīzāk pie vainas ir tas,ka vairs negribas nodoties viegla prāta iegribām un etilspirta kontrolei. Un tas viss kopā man liek just bailes, bailes ,ka vairs neesmu es, es pats, kas biju ar visu bezizmēra prieku un mieru.
Priecīgus un svētīgus Jums Svētkus. Un galvenais ir dot labestību un prieku.
|
(comment on this)
|
| Saturday, December 14th, 2013
|
1:30 am
|
Dzeja mājas apstākļos..
Biežiņa un rieņa, tādi ir jaunvārdi,kā nosaukt vēdera muskuļu grupu.
|
(comment on this)
|
| Wednesday, December 11th, 2013
|
5:52 pm
|
Man riebjās, man riebjās viss! Godīgi sakot, mana dzīve garlaicīgāka vēl nav bijusi. Jūtos,kā pazaudētu svarīgu laiku. Visticamāk, ka pie vainas manas pirms darbu nodošanas krīze un pašas studijas, jo nejūtos tur labi. Mani viss tracina, universitāte, tie cilvēki, nenormālie darbi, stress. Es gribu mainīt, un radikāli. Mana vieta nav šeit, bet man bail,ka tā arī nav kur citur. Jo man patīk viss un nekas reizē, es gribētu darīt tik daudz, es gribētu būt īstajā vietā. Radošu un radošu. Meh, nezinu.
|
(1 comment | comment on this)
|
| Monday, December 2nd, 2013
|
11:20 pm
|
Rēķins nāk,rēķins nāk. Rēķins vienmēr laikā nāk. Atņemt māk, Un iztukšot sāk, Klusi, klusi, $ $ $
|
(comment on this)
|
| Sunday, December 1st, 2013
|
12:34 pm
|
Par pēdējām divām dienām.
Lieliski divi koncerti aizvadīti ar satriecošiem cilvēkiem. Mākslinieku sabiedrību, kreatīvu cilvēku kompāniju un ar vienreizējām personībām pavadīto laiku. Radošu cilvēku sanākšana kopā vien ir emocionāls sprādziens. Koncertā kājas kustās līdzi, roka tausta pie kā piesist ritmu , un pirksti mēģina pagūt to visu iemūžināt. Publika, kas piecēlusies kājās ar nevaldāmām kustībā un smaidien bauda satriecošu vakaru. Līdz pilnīgam bezspēkam, bet tomēr ar ievērojamu gandarījumu,kas ļauj vieglāk turpināt iesākto. Neaprakstāmas emocijas un divi burvīgi,burvīgi džeza koncerti,kas liek vien aizvērt acis un atcerēties spēcīgo vokālu un lielisko atmosfēru. Paldies Olam, orķestrim un visai background ekipāžai.
|
(comment on this)
|
| Tuesday, November 26th, 2013
|
7:41 pm
|
| Sunday, November 24th, 2013
|
9:16 pm
|
|
11:37 am
|
Noskan atkal nolādētais modinātājs, kas liek tev justies kā kontrollētam koka klucim. Vienreiz mana roka to neizturēs un es to bezapdomīgi izgrūdīšu pa logu,lai tas skan un disciplinizē ko vien jel vēlas. Atverot acis, tukši blenžu sienā un sev noprasu, vai tiešām atkal tas pats? Diena,nakts, universitāte, acis ciet un vaļā, kafija auksta vai karsta,jo tā pat nav nozīmes, grāmata ciet un vaļā, vilciens un atkal esmu mājās. Es labāk atvērtu saldētavas durvis un ielocītos tajā ne tik lielajā spraugā starp sasaldētām ievārijuma burkām, un gaidītu,kadu interesantāku dienu par šo. Acis ciet un vaļā. Un es atkal neko nesaprotu, vai maz ko jūtu vēl? Vai maz dzīvoju...
|
(comment on this)
|
|
|
|
|