undo

iestrēgu tviterī uz pusotru stundu. man goda vārds liekas, ka visi cilvēki klusībā ir mazliet apmāti ar rakstīšanu. es, teiksim, nesaprotu,kāda velna pēc man būtu ar tik daudz ko, citiem pārsvarā nebūtisku, dzīvē publiski jādalās. uz sevi un savām domām vai 'kā man gāja' pastiprināti vērstā mīlestība liekas mulsinoša.

Mēģinu sevī kultivēt iemīlēšanos uz veco, esošo mīlestību bāzes. Grūti.

nezinu, kas man kaiš. nav spēka un vēlēšanās iziet ārā vai atbildēt uz telefona zvaniem.
nav vēlēšanās risināt attiecību jautājumu. noklausos saraustītajos pērmetumos, dumji blenžot grīdā, uz durvīm vai pa logu, paraustu plecus un nejūtos nekā. tieši tas pēdējais mani satrauc visvairāk.
bučoties gribas tikai domās. fiziski, kad ir iespēja, negribas.

Dīvaini jūtos. Sentimentāli un skumji par mums nabadziņiem, savējiem. Kaut kāds baigs klusums un tukšums, gaiss, smarža un bezgaiss. Vainas apziņa. Negribas īsti cilvēkiem skatīties sejā, kauns no savas materializācijas, es nezinu. Vienīgais glābiņš liekas lauki - izbēgt no pilsētas, pazust zem kokiem, ienirt jūrā, neskatīties atpakaļ, skatīties tikai uz priekšu, norīt maizītes kumosu ar lasi (paldies tētim) bez kamola kaklā, mīlēt vecākus par to, kādi viņi ir nevis bija, mīlēt vecākus bez skumjām, atdoties draugiem un pilsētai, visai pasaulei, bez skumjām un atmiņu fotogrāfijām, nedomāt vientulībā (t.i. vienskaitlī), ieelpot zemi un izelpot debesis.
Man ir ļoti skaista dzīve, man ir. Klusām gaidot jaunu iemīlēšanos, es visus tāpat jau tagad vienkārši mīlu.

kas tad vēl man ir palicis?
galvā tieši pieres reģionā jau otru dienu griežas karsti ledusgabaliņi - pirms pavasara kokteilīts.
esmu izbraucis no latvijas, sēžu un apdomāju dzīvi. patiesībā, nē, dzīvi apdomāju tikai guļot un, atvainojos par triviālismu, blenžot griestos. guļu, apdomāju dzīvi, un ir skaidrs, ka tai pasaulei, ko es pats te veidoju, ir mani jāmāca. man pašam sevi jāmāca. jāpārveidojas uz progresu. un ka laikam tāpēc es izvairos un kādu laiku būtu jāizvairās no kontakta uz atpakaļu.

(http://klab.lv/users/undo/2008/02/18/) veltīgi paļāvos - neatnāca, nesatiku, nedzirdēju.
kā lai palīdz sev iemigt? ķermenis aiz noguruma ir piesūcies smags, bet sirds un nervi neļauj gulēt.
aizbrauca. nesatikšu. nedzirdēšu.

yes, šovakar pa pirmo televīziju rīgas gambītā var ievērtēt 90-tos!