nākotnes · atmiņu · pieraksti

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
17:17
15.3.10

4. kurš kaut ko pateica
ja gribas komentēt..

unamade
Krēslojās. slipīgie snāpšļi stirinājās pa zāli un tālumā
šķita cītari, kā zaļi tupuči zālē.

bīsties rifkarīļa, mans dēls, tas ir briesmogs no pekles, krūmos
kašājas maitasputns cēls - šausmonīgs briesmoneklis

viņš ņēma vairogu, zobenu, draugs, pilns varonības līdz malām un
gāja tālu, kur tumtumkoks aug - līdz pašam pasaules galam

tur viņš zem koka nostājās cēls un ilgi gaidīja, protams, līdz
rifkarīlis briesmīgais šurp laidās burbuļodams

un brīkš un brākš un liesmas šņāc un zobens cērt caur liesmām,
un galvas krāc un galvas drūp, nu gals ir visām briesmām

ak, rifkarīļa uzveicēj, nu nāc pie manas krūts, lai slava varonim -
hei, hei, un savus lauus plūc

krēslojās. slipīgie snāpšļi stirinājās pa zāli un tālumā
šķita cītari, kā zaļi tupuči zālē.
* * *
On 15. Marts 2010, 19:36, an anonymous reader commented:
Der Jammerwoch
Es brillig war. Die schlichte Toven
Wirrten und wimmelten in Waben;
Und aller-mümsige Burggoven
Die mohmen Räth' ausgraben.

»Bewahre doch vor Jammerwoch!
Die Zähne knirschen, Krallen kratzen!
Bewahr' vor Jubjub-Vogel, vor
Frumiösen Banderschntzchen!«

Er griff sein vorpals Schwertchen zu,
Er suchte lang das manchsan' Ding;
Dann, stehend unterm Tumtum Baum,
Er an-zu-denken-fing.

Als stand er tief in Andacht auf,
Des Jammerwochen's Augen-feuer
Durch tulgen Wald mit Wiffek kam
Ein burbelnd Ungeheuer!

Eins, Zwei! Eins, Zwei! Und durch und durch
Sein vorpals Schwert zerschnifer-schnück,
Da blieb es todt! Er, Kopf in Hand,
Geläumfig zog zurück.

»Und schlugst Du ja den Jammerwoch?
Umarme mich, mien Böhm'sches Kind!
O Freuden-Tag! O Halloo-Schlag!«
Er schortelt froh-gesinnt.

Es brillig war. Die schlichte Toven
Wirrten und wimmelten in Waben;
Und aller-mümsige Burggoven
Die mohmen Räth' ausgraben.

Reply