 | |
|
Sākas jauna sezona. Kā negribas Tevi redzēt. Es ar smadzenēm saprotu, ka neko nedrīkst. Realitātē laikam ļoti vajadzētu atrast veidu, kā būt mierā ar tikai un vienīgi sevi. Es saprotu visu "mīli sevi" konceptu un, man šķiet, ka man mazliet izdodas, bet, kad ir grūti, man ir fucking atļauts būt grūti, ne ? un kāpēc tieši man ir jāvar izturēt. Netaisi drāmu, nedari to, nedari šito. Fuck u. Vienmēr pieaugusī Una. |
|
| |
|
Es iedomājos, kā tas būtu, vinnēt tos 520 miljonus dolāru, kas pirmdienas loterijā tiks vinnēti. 520 miljoni. Hooulī fuck. Es iztērēju vairākas stundas savas dzīves, virtuāli realizējot visas idejas. Mitch, kā vienmēr - nekautrēdamies, skaļi sāk veltīt man dziesmu, pieskandinot Greenwich Village. Domājams, visiem ir kādas garīgās traumas... " |
|
| |
|
Tātad, pēc gada būs gada pārtraukums no Ņujorkas. Bucket list USA un bucket list Latvijai. Gaidu arī ieteikumus. Bucket list USA : Bucket list LV : Sākumam. Gaidu ieteikumus. gaidu |
|
| |
|
Ņujorkā sākusies elles sezona. Gaiss ir tik karsts un mitrs, ka daudz par izskatu vismaz nav jādomā - jācenšas uzvilkt pēc iespējas mazāk, meikups vienkāršs - kāds meikaps, viss tāpat notecētu nost. Mati - cope, tikai un vienīgi augsta cope... un pēc iespējas uzturēties veikalos, ofisos, mājās, metro ( bet ne pazemes metro stacijās, kur temperatūra var pat dubultoties… ). Totāli izmantoju visu cilvēku piedāvātās vietas metro. Un arī esmu absolūtā sajūsmā par mūsu vannu. Vai vannām vispār. Es jau esmu bijusi vairāk vannā šajā nedēļā, nekā pēdējo 5 gadu laikā. Pilna vanna ar aukstu ūdeni, auksts ūdens pudelē dzeršanai, ausis zem ūdens un dzīve ir laba. Sīkais, pēc pasīvas pačkāšanās pa vēderu, beidzot atvelk kājas un atkal bliež pa ribām. Laikam pat vēderā šīs dienas ir par karstu… Atkal atsākusies "nožēlojamā lietus" sezona. Tas ir tā - visi gaida lietu, tad uznāk lietus, saslapina ielas, viss iztvaiko un ielas paliek vēl mitrākas un karstākas… |
|
| |
|
Labi, neliels updeits. Trakais laiks. Daudz darāmā pilnīgi visos aspektos. Darbā viss notiek un burbuļo, darāmajam ne gala, ne malas ( un ne asistenta :D ). Kā jau bosa mamma teica, Benjaminam vienu gultu vajag arī ofisā. Dzīvoklī darbi lēnām bīdās uz priekšu. Lielās līnijās viss ir tīrs un kārtīgs. Lielākā daļa arī nokrāsota. Pirmā kārtīgā bēbjlieta ir dabūta - rati! Tā kārtīgi vēl izpētījusi neesmu, bet uznest pa kāpnēm varēju, tad jau būs labi. Labi, draugi, drīz pieķeršos klāt kādam poētiskākam materiālam... |
|
| |
|
Lielā pārvākšanās. Dzīvokļa sienas pašlaik krāsojas baltas un zilas! ( neļāva man krāsot neviens sienas, tā ka šoreiz tikai skatos un priecājos… ). Visu dienu cīnījos ar vannas istabā ieaudzēto pelējumu un uzvarēju! Tagad viss ir tīrs un balts! Tuomo arī cīnās ar mūsu mazo apakšīrnieci - pelīti. Pēc no skapjiem izņemtā gadiem aizmirsto cepumu paku skaita jādomā, ka pelīte varētu būt izaugusi kaķa lielumā :) Bet nu, Tuomo vinu vakarā "satika" un esot tomēr maziņa. Vispār no rīta pamodāmies un konstatējām šādus faktus : 1) dzīvot vieniem ir forši! 2) dzīvot mierīgākā vietā ir patīkami - ciešāks miegs! 3) Par spīti šķietamajam logu trūkumam, dzīvoklis ir ļoti gaišs. Jumtā iebūvētie logi dod gaismu arī istabu vidū un mazie lodziņi nav tik mazi, kā bija palicis atmiņā. Labi, turpinam pārvākšanās procesu - updeits būs drīz.. :) |
|
| |
|
Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Dienas mācība - nedaudz rosolu uztaisīt nav iespējams. Jāmēģina iešķiebt daļa poļu dzīvokļa biedram, jo šādus ēdienus ne-austrumeiropietim nesaprast. |
|
| |
|
Ceļā no metro stacijas uz mājām. Memorial Day - karā kritušo piemiņas diena. Zvirbuļi pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu Ņujorkas ielās. Saulē sakarsušas vāveres skraida pa projektmāju sienām. |
|
| |
|
Rasisms, Interstellar soundtrack un zvēriņi
Atradu tv šovu "Naked & Affraid" un noskatījos visas sezonas. Šajā šovā divi kaili, pretējā dzimuma pārstāvji tiek nogādāti kādas necivilizācijas vidū un tiek tur atstāti ar vienu mačeti un krama šķiltavām vai katliņu ( pēc izvēles ). Šādi viņiem jānodzīvo 21 dienu. Jo vairāk skatījos, jo vairāk domāju - cilvēki nevar būt radušies evolūcijas gaitā. Kā var būt, ka viena, tik bezpalīdzīgi nespējīga, ar dabu nedraudzīga un izdzīvotājintingta-netalantīga suga ir teju pārņēmusi pasauli un kāpēc nav nekas pa vidu. Sežot metro, aizskatījos uz kādu melno sievieti. Viņa, gariem, melniem pirkstiem, izvilka no somas cepumu un iebāza visu mutē. Platais, plakanais deguns mazliet kustējās līdzi mutei, kamēr viņa žļambāja sauso cepumu. Šodien USA svin Memorial day... respektīvi - urrā karam un armijai. Jūrnieki, baltās formās ietērpušies, iet meitu medībās... |
|
| |
|
AAAAA!!!!!!!!! Es esmu pārsmējusies līdz nemaņai... Eirovīzija ir vnk labākais, ko esmu redzējusi... Skatījos tikai balsojumu, jo mūzika jau nav svarīga balsojumā. 1) Austriešu vadītājas ir lieliskas - nekāda profesionāla emociju slēpšana. Reāla ieņirdz par citvalstnieku mēģinājumiem runāt vāciski un par krievu vadītāju. Acu bolīšana un smieklu neslēpšana. Viss, es turpinu smieties :) |
|
| |
| |
|
Doši vien milzīgā cilvēku skaita dēļ arī trakie Ņujorkā šķiet lielā vairumā. Vakar pasta nodaļā sieviete rupji runā ar darbinieci. Sākumā mani apkalpojošā darbinice aizrāda melnajai dāmai, pēc tam jau pat es pateicu, ka nu ir par traku. Viņas (?) atbilde bija - I'm transgender gay, I know how to talk to people! Visi palikām uz pauzes un sākām smieties. Turpmāk par argumentu visam izmantošu - I'm straight! …un viss! Par godu aptuvenajam pavasarim pārstādīju visus mājas augus lielākos podiņos, nogriezu visus garšaugus, kas pa ziemu sanīkušies un iestādīju šo to jaunu. Dilles jau izdīgušas un vajadzētu saņemties un šorīt sastādīt salātus. Jo kāpēc ne… Varbūt ņem un izaug… :) Tāda sajūta, ka aprīlis Ņujorkā pievelk ļaudis no malu malām un tagad tā viss saplānots, ka ne diena bez draugiem, radiem un kaziņām paziņām.
|
|
| |
|
Iesprūda pavasaris kaut kur. Nu, vismaz ziedu veikali izliek tulpes un citas pavasara puķes uz ielas. |
|
| |
|
Ar gariem zobiem, bet kaut kas pavasarveidīgs te notiek. Saule ir. Sniega nav ( nu, ja neskaita tās vientuļās pāris pārslas, kas vakar lidinājās ). Nekā jauna arī nav - vienkārši atskaitos, ka dzīva un vesela. |
|
| |
|
Priekšnieks - ebrejs no bagātas ģimenes. Dīvainā kārtā, labs matemātikā, slikts loģikā. Kā viņš pats saka - "Es reizēm jūtu, ka esmu īsts žīds - paņemu rokās žuksni naudas un uzreiz zinu, cik tur ir - nav nemaz jāskaita! ". Viegli aizsvilstas. Advokāts - kā smejies, ir it kā no "Krusttēva" izkāpis. Veca itāļa nobružātā seja, nenosakāmas formas ķermenis ietērpts trenniņtērpā ( jo ir sestdiena! ) un rokā ( un gaisā ap ) - cigārs. Runas tik par un ap - tam tur miljons, tas tam tur miljonu, investējam tur, ieberžam šitam... " tā lai viss legāli, tas mans darbs! " Uzdevums - 1) Priekšniekam - Izveidot formulu, pēc kuras aprēķinātu naudas summu, kas ikmēnesi jāizdala mūziķiem. Darbība - 1) Priekšnieks, kas ir pilnīgi drošs par savu formulu, bet diemžēl nemāk to mierīgi, lēni un pareizi izskaidrot. Atrisinājums - Unamade, kas beigās uzzīmē shēmu, visus izdomātos piemēru skaitļus nonivelējot uz kaut ko saprotamu, atrod problēmu, saprot, ka abiem bija taisnība un abi kļūdījās. |
|
| |
|
Lai gan teju teju "noraustījos" - tomēr saņēmos un aizgāju uz prof kora noklausīšanos. Kā nekā, kas man jaunai, precētai! :) Vismaz kaut kas interesants lietainā Ņujorkas sestdienas dienā! Noklausīšanās bija presbiteriāņu baznīcā - paskat cik smuka baznīca! <- check it ! Bija interesanti redzēt, kā pēc gada, nedziedod klasiku, pamainījies diapazons ( mulsinošā kārtā nolīdzinājušies reģistri un tagad vairs nevar saprast, vai no manis alts vai soprāns... ), protams, liels prieks lasīt no lapas un saprast, ka tā skola nekur nav pazudusi! :) Padziedāju arī Hendeļa solo dziesmu - tā feini protams, ka stāvi milzīgā telpā, pašā priekšā un vari telpu piedziedāt! Lai gan beigās pateicu, ka diez vai no manis tagad korists sanāks ( jo cik nu mēnešus vien sanāktu... ), tomēr prieks, ka aizstaigāju! |
|
| |
|
Nu re, pagājušajā nedēļā viso ko sanācis redzēt. Otrdien ar Tuomo bijām uz Keith Jarrett koncertu Carnegie Hall. Es jau saprotu, ka ģēnijs un kas ne, bet tomēr - brīvi improvizēts koncerts spīdoši nesanāk arī viņam. Kā Tuomo teica - reizēm izklausās pēc Unas, kas no rīta sacer un spēlē "Tuomo-celies-augšā" dziesmas. To vienu džeza standartu viņam gan arī nevajadzēja ankorā spēlēt, jo.... tas bija izcils. Tik skaists, ka padarīja visu koncertu vēl vājāku. Tomēr mūzika, kas ir kārtīgi izstrādāta, ir daudz efektīvāka. Uuuun, tāpēc sestdien rāpāmies Carnegie hall balkonā vēlreiz augšā. Šoreiz uz Bjorku. Protams, nostalģisku bērnības sajūtu dēļ vien man šis koncerts patika daudz labāk, tomēr arī stīgu orķerstr(īt)is ir skaisti un Bjorkas dīvainie tērpi un video. Ak jā, video - šis bija labs piemērs tieši pretējam gadījumam no Keith Jarrett. Mūzika ir tā izstrādāta, ka tai līdzi uztaisīti video, kas kā grafiska partitūra paralēli seko līdzi dziesmām. Tomēr, mēs visi esam cilvēki, arī Bjorkai aizmirstas vārdi, vai vijolnieks grib to pauzi uztaisīt garāku un tad nesakrīt kopā ar video. Kas par daudz tas par skādi. Piektdienas vakarā mums bija izlaidīgā izklaide - bijām uz burleskas šovu Ņujorkas vienā no labākajiem/vecākajiem burlesku teātriem. Pirmkārt vieta ir ļoti skaista - neliela teātra skatuvīte, tumšas tapetes un smagi aizskari. Otrkārt - dejotājas/akrobātes ir efektīvas - kārtīgs burlesku meikaps, tērpi. Vakara vadītājs stāsta nu ļoti nepiedienīgus jokus labākā burlesku DJ ( ! it's a thing ! ) pavadībā. |
|
| |
|
Nu re, visiem čujs pareizs. :) Nu, vismaz Aļona tā teica. Viņa tāds izspļauts krievu tantuks, sajaukt nevar…Ar dzelteni balinātiem matiem, uzkasītiem perfektā krievu matu sakārtojumā - nu, tā kā Solvitai Āboltiņai, tikai ar čolku. Aļona baksta pa vēderu, jo sīkais kājas aiz ausīm aizbāzis. Zem ārsta halāta Aļona velk pusgarus pelēkus svārkus un spilgti rozā bītleni . Nezinu, kur vēl tādas var nopirkt ( gan jau, ka Coney Island, tur var arī tos pelmeņus un iebiezināto pienu "CCCP" dabūt. ). Aļonai prasu - nu, puika vai meitene ? Aļona saka - a es zinu kas!…. Laikam daudzi vecāki joprojām izvēlas nezināt dzimumu. Aļona tik saka, nu, viss kārtībā, pēc mēneša nākat apkārt, jo sīkais aizgriezies ar ķermeni prom. Ā, nu puika… |
|
| |
|
Ņujorkas ziemas nepiekāpjas un arī šogad droši vien kārtīgi pazudīs tikai aprīļa beigās. Nu nekas, šodienas prieciņš būs - satikšu Artu. Tā jau ir, ka "domenes produktus" vienmēr jauki satikt. Citiem grūti saprast tādu siltumnīcu. Atliek cerēt, ka tiks iekšā visās skolās un brauks te dzīvoties. Vismaz būs kāds, kas ar mani ( un mini-mani ) runās latviski. Par mini-mani runājot - man tā kā mazam bērnam sirds satraukumā sitas - rīt ultraskaņa. Protams, ka galvenais, ko gribas dzirdēt ir - viss ir kārtībā. Bet iespējams, rīt arī zināšu vai mini-es ir puika vai meitene. Visiem, kam ir "čuijs" šķiet vienādi... nu redzēsim vai visiem ( un arī man ) bijusi taisnība... Jebkurā gadījumā - vārdiņi jau izdomāti un Tuomo apstiprināti kā labi esam. Grūti, protams, atrast kaut ko, kas der latviešu, somu un angļu valodām. Arī pilsonības var būt tikai divas un amerikāņu ir automātiska, tāpēc otra krita par labu Somijai, jo uzvārdu kaujā uzvarēju es ( nu labi, Tuomo nemaz nepretojās un pats tā bija izdomājis... ). Labums tāds, ka angliski rakstāmie vārdi nav jālatvisko... Bet vienu citu kauju es sāku lēnām zaudēt - kauju ar visām biksēm... nekas vairs neder.... |
|
| |
|
Visu nakti ar Andželo nogulējām mierīgi kopā. Tuomo mājās tik pēc diviem vien bija, tāpēc es šoreiz piesavinājos Andželo. Pat neņemot vērā to, ka viņš ir mini suns, visu laiku mēģināja man ķepu aplikt apkārt. Profesionāls mīļumsuns - uzreiz var redzēt, ka oriģināli pieder divām mazām meitenītēm. Tuomo no rīta Andželo man nozaga un teica - viss, tagad mana kārta mīļumsuni ( no angl. - snuggledog ) čubināt! Un kā lai iebilst, kad pie gultas vāzē gaida rozes... :) Pie reizes vakar noskatījos Whiplash... kaut kāds murgs... un es pat skatījos filmu ar apziņu - nedrīkst piekasīties džeza lietām! Bet šis jau bija galīgi dīvaini. NEKAD un NEKUR tā nekad nebūtu un ja būtu - ne jau nu universitātes līmenī un nevienā disciplīnā. Nav neviena profesija pasaulē ( pat ne dejotāji vai sportisti ), kas par spīti tam, ka asinis šļācas turpina trennēties režīmā, kas neko nedotu. Visi zina, ka lai spēlētu ātri, jātrennējas lēni, lai varētu būt fokusā - jāatslābinās. Filmas gadījumā viss ir tieši pretēji... nu tik neloģiskas visas rīcības... |
|