Piedod, ka es nespeeju buut tik sentimentala… es vienkaarshi negribu taada but! Un tikai, luudzu nevajaga man kladzinaat par baileem! Man pietiek pashai ar seviszheloshanu, ta tik vel truuka…

piedod, kas tur notika starp tevi un pasauli… piedod, ka man ir pilniigi vienalga… kas NOTIEK tavaa psaule!

Muusdienaas izdziivo stipraakais… nav komandu speles… ir tikai anormaala cinja par izdziivoshanu… savu anormiju turpinaashanai.

Ja es ieshu dziivot kalnos… neprasiis neviens, kaapeec es neizveelos purvu! Kursh tad ies dziivot purvaa!
Turklaat tev ir bail no uudens, melna.

Melns sevii sleepj netiiriibu… saapiigaakais Tumsu. Sen es nevienu neesmu pieluugusi. Sasodiits, cik tu izklausies depresiivs (skaists vards), varbuut tu gribeetu arii mani tajaa visaa ieraut… ha, bet vai tu sajuti, ka man tas ruup!

Puusti sava pasaules malaa, un ljauj man (paldies dievam) buut tik taalu, lai es puvuma smaku veel ilgi nesajustu…
ja, ja, ja… apklusti… ja, ja, ja es esmu kljuvusi nejuutiiga. It kaa kaadam sahjaa pasaulee truuktu juutekliibas… bla, bla, bla… katram sava puvee jasapuust.

Un luudzu necenshieties mani stumt un biidiit. es esmu sheit, lai paliktu.. un nekusteetos.. neelpotu… un nejustu!!!!!!!

hhhhhhhhhhh, kaa manii briest agresija… pret … vardiem, kas nak praata. Cik viegli ir buut ideaalam… skaties, cik pasaule skaista! un sniega paarsla, it kaa zinaatu, ko man shis gads.., ko man shii ziema.., ir tik driiz… sveiciens no maajaam. Es piepildu sekundi, aiz sekundes.. jo zinu, ka tur kaut kur kaads ir… domaa, varbuut;) un viss ko es daru.. es eju, eju ..eju

es riebjos pati sev.. uz kurieni????? ir! Tur kaut kas ir! kas nevar un nevar iznakt uz aaru, neeeeea tas nav veemiens! …es neesmu piedzerusies, arii zaali neesmu paarpiijusies.. (paarak perfekti)……… es vispar neesmu.

Un tevis nav! un nav aukstuma, nav vienaldziibas… nav sajuutu un nav veeleeshanaas. Nav sapnja, nav iedomas. Nav meerkju un nav pakaapienu. Tuksha vieta, nekas un nekur, nekad un nevienam. Es neesmu un nevaru piedereet, es nekur nevaru aiziet.. un nevienam paliidzeet, es nevaru izaugt, es nevaru ieelpot – jo nav ko!

es gribeetu iztukshot… visu kas manii… galvu… sirdi… dveseli – ja tada ir! es vareetu buut izcils karkas bez satura. Es negribu baarstiit gudreliibas… Man tas nav vajadziigs, arii tev ne! Nelasi…
es negribu izlikties.. man ir apnicis IZLIKTIES par cilveeku.. man ir apnicis dariit pareizi… man ir apnicis nedariit.. man ir apnicis baidiities.

Es nezinu vai es gribu buut cilveeks, man ir zudusi jebkaada ticiiba tiem. Un ja taa arii izklausaas, pec jeegas mekleehanas… tad zini, man ir apnicis dariit arii to!
Es negribu mekleet atbildes, un es jau ieniistu tos jautaajumus. Man ir vajadziigs NEKAS.

Kas vispaar izdomaaja shito ….. pasauli. Man aptruukaas vaardu. Es nesaprotu kaapeec vispaar es te rakstu, un kaapeec man buut ubvajadziigi vaardi… lai kads mani saprastu.

Man nevajaga nekaadu sapratni un paliidziibu…. es vienkaarshi esmu paaraak taalu no taa visa, kur man vajadzeeja buut!!!!!!

es visu pievilshu… jo neviens jau neprognozeeja.. tikai gribeeja kaa laabaak! Ha…… un nav jau kas ierobezhotu…
IR TIKAI VIENA IZDOMATA PASAULE; KAS NEZINA KA SEVI REALIZET!!!

ja es vareetu - kliegtu, lamaatos, aardiitos

nevaru. visu appeedu.

sasoditi stulbi. pashai beidzot arii liekas.

neiznu vai gribu, vai tikshu uz priekshu.

izmisiigi klejojot pa kvartaalu.
Piektais aplis.

turklaat neviens no vinjiem jau nav vainiigs.

kas notiek?
es saguru?

jaaiet maajaas. jo ir maajas.
emociju sakaapinaajums.. un uz robezhas...

nekaa laba tur nebija
sadomaatas pljaapas

bet skumstu
sasodic

džīzas krais... kā man šodien ir vajadzīgs
viens samīļojiens.

Starp viņiem visiem... viens no sirds nācis.

Ak, Dievs - tas taču nav nemaz tik daudz prasīts.
No vieņiem visiem... vienu.


phhhhhhhhhhhhhhhhh

nee, neee...ar mani tiešām viss ir labi.

Vajaga tikai kaadu kas samiiiljo un blakus paseezh... kluss.
bez gariem, dziļdomiigiem un svariigiem tekstiem.

BLAKUS un SAMĪĻOJIENS

es neziu, kas tas ir un es negribu to lasiit. es nepaziistu burtus. varbuut to nevajadzetu lasiit nevienam, un tev vizmazaak. Es esmu parak iespaidojusies…
sadedzinasim… ja varbuut arii mani , bet kuru gan tas sarauc! NEKAD!

…varbuut man nevajag maaciities lidot…
man nevajag, datoru… un nevajag buut!

visam vajadzet but citadi,
pat nav par ko raudat!!!

ta ir agresija, kuru vajag tulkot citadi
/smiekliigais, vesalais saprats/

Tas ko es nekad neesmu redzeejusi
Tur nekad neviens nav bijis
To ko nemaak sajust

kad viss jau ir izdomaats... griezies kaa gribi... kaut kas veel urkjeejas pa galvu...
un kaut nu tas nebutu tas………….!

viss liekas jau ir apjaustss un izsaapeets un tu jau esi skumis – skumis liidz bezspeekam.(hm, kaads teica, ka muusdienas ari skumjas esot veetiiba, un jaaprotot taas izbaudiit)

Zini man nav jau pat vairs skumji… arii ne neskumji… ari ne prieciigi un ne neprieciigi… vienaldziigi!!!!
..es nesaprotu… un arii negribu saprast. Es negribu buut te, bet es nezinu vai es gribu braukt uz majam! A ko tur?

Te ir garlaiciigi, bet es nezinu, vai es gribeetu, lai ir interesanti… un man nemaz nav slikti.
Viss, kas nepieciehsams… un taa nav slikta, ierobezhojosha vai kaa citadi neveseliga pasaule!

Viss ir kaartiiba, es te neesmu iegrimusi peecmaaju depresijaa, neesmu iekritusi ar jaunas majas veidoshana, mekleshana… komunikaacija ar cilvekiem, veseliiga personas veidoshana…hm..hm..hm.

Tiiraa raudaashana, ka ar mani neviens nesarunajas… es nevienu negribu – ne te, ne tagad.

Es gulju, gulju, gulju… un izcili eksisteju… teicami! Izveidoju sev plaanu.. paarkaapju sev noliktos likumus, bet vienalga iekljaujos plaanos… pretiigi perfekti.

bishkjin sevi ieniistu, bet lielakoties – miilu. (vieniiga labaa lieta – ego ir savaa vieta)

Ar mani viss ir kaartiibaa?! Es neko negaidu, Kaapeeeeeeeec? Varbuut man vajadzeetu paraudaat peec kaada,.. majam,.. nu vismaz peeec cilveekiem, ..sajuutam? SEVIS?! un nekas nenotiek, NEKAS!

es neticu… un es nezinu kam ir janotiek – kas notiks. Man ir vienalga. Jo es neredzu, kas mani apeed… nezinu un nepaziistu.

Atveeru no riita aizskaru… sniga. Taaada sajuta…. zini, lapas jau veel nav nokritushas.. tas veel kraasainas te.. un jau snieg. es zinu, ka shiis dveeseles nomirs… beigtas un pagalam, tas varbuut samiishu arii es.. un iemiiciishu veel dziljaak dubljos. Viena ielidoja loga… un nositaas droshi vien… bet es domaaju par smaidu, kaadu taa veltiija – varbuut man. Ja tas vispaar bija smaids, nevis aiz riebuma svilcies gjiimis ledainaa aukstumaa.

Ieliidiishu dziljaak savaa dzhemperii un ieshu uz balkona… varbuut muus shkjir tas sasodiitais stikls… tik caurspiidiigs, tik izpaliidziigs… tik nepieluudzams.

Tu shodien apeedi manu ticiibu, es gribeeju lai sniegs mums snieg abiem…leeni leeni un iekjeras matos un neparvershas par dimantiem;) kas pa tekstu!!!! Suuds… kas iesalis uz muuzhiigu palikshanu ledus pikucii… var jau to arii saukt par arktiku… kaa Jums labpatiikas.

es laikam druscinj cereeju, ka man paliks auksti… ka es kaut ko sajuutishu, ja taas dveeseliites man pieskaarsies.

enter

Es pat gribeeju taam skriet pakalj. It kaa censhoties nezinu ko sakjert un saglaabt, varbuut, pieluugt… pierunaat! Nokjeeru vienu aiz rokas, parveertas par tukshumu… sasodiits…brr

ieshu - caur stiklu… no taaluma… un vienaldziigi.

No taluma, vienaldziigi un nepieluudzmi.