šodien... vajag
kādu kurš iespiež azotē

un saka - ka to es varu

viss. punkts. ciet.

ko speeju jau dariiju, lai to visu ietekmetu.

varbuut vajag mazaak atbldiibas sajuutas pasham.

jaaljauj lai liist paari.

Tek zemee.


tik un taa buuus kaa buuus.

un ja kas. lai arii Jums izdotos man tas rozaa brilles noraut.
kas man.... baltaas tikpat neatnjemsiet :)


turamies... abas ;)

zini ko...

man ir kustību atgarība.

mhm.. zinu, ka skan nenormāli sakarīgi :D

es jau otro dienu guļu, esmu tuvu izmisumam, izlasījusi pa nodaļai no visām grāmatām, kuras esmu iesākusi un neatradu nevienu par labu esam. pat iesāku lasīt par kalnu slēpošanu. uztaisīju pati sev ēst. sev vienai. biju aizgājusi uz sauli.
turpināju gulēt. uzrasktīju pat motivācijas vēstuli. domāju par darbu. par dardedzes nometni. joprojām guļu... un zini. tulīt tūlīt pat būšu gatava iet skriet. vienkārši skriet!!!!!!! gandrīz jau atkal viena aibraucu uz ozolniekiem, vai liepāju, vai kolku, vai siguldu...

īstenība es nezinu, kur sevi likt - ko darīt, tiklīdz kā man nav plāni... un kustības un darbošanās. es pazūdu un neprotu piepildīt savu laiku. joprojām guļu. un ēdu. zini... ja man visu laiku tā būtu jābūt.. es būtu vēl lielāka par... joprojām guļu un skatos greju.

labi, ka rīt darba diena, jāizveido tuvākajam gadam nodaļas stratēģija un budžets, jāiestājas skolā, jāpavada filips, jāsatiekas ar māsām, jāaizbrauc pie Dži, jāizpēta hansabanka, jāparunājās ar visiem nodaļas cilvēkiem un jānoslēdz mēnesis, jāsavelk finanses narvesenam.. uh... paldies dievam, rīt ir pirmdiena. ar miljons darbiņiem. ak jā vēl tas galdnieks beidzot jadabūn.

es gribu satikt viņus visus. un gribu mazliet pakustēties :D
un lai arī to sauc par frīku. es gribu.

ir...

kā maratona pēdējasi aplis

ātrs,
cilvēku burzma un samocītas sejas
daudz pieveikts - bet ir vēl ko diebt,
apņemības pilns kaut arī saguris,
ar acīm lūkojot pēc palīga (kaut gan ko tad te var palīdzēt) un var :)
un patīk jau drusku
un viņi tic - pat ļoti
un arī viņi grib, lai


noskriet vai iet
kāpēc
vai tas palīdzēs saniegt mērķus

un tomēr - es zinu ka varu
zinu ka izdarīšu

un zinu - ka būs atkal tā patīkamā
padarījuma sajūta

sodien bija
un man teica
tu nevari domāt par viņiem visiem līdzjūtīgi

cilvēcīgi ne


un es zinu, ka man būs jāskatās viņiem acīs
un es zinu, ka man vajadzēs teikt - ka tā ir pareizi
un es viņiem esmu stāvējusi blakām, solījusi un ļāvusi noticēt

un bļins.. es tiešām esmu pārlieku emocionāla? godīga? taisnīga?


sūds.

un vēl Gu mani pameta šodien jau otro reizi!

sasodīc.

manekanu sarunas.