svēdiena
sāp kājas, mugura, pēdas un sirdsmiers
domāju par - kāpēc tieši šie ir tie cilvēki ar kuriem saprotos
un kāpēc viņi nesaprot mani, kāpēc mēs neesam līdzīgi, nekopā?
un viņi ir - ne-daudz. ir manā pasaulē. lūk - kāpēc, tieši viņi?

man vajadzētu tā dejot biežāk
un runāt drošak
nemulst
un neanalizēt to

un mīlēt sevi biežāk. mhm. vajadzētu.
vienīgi ja es tā darīšu (tad tas būs visu laiku :D)

šovakars - parastais svētdienas,
bez apņemšanās tikai


un vēl
doma par palīdzības lūgšanu mani apciemo aizvien biežāk,
kāpēc?