ir...

kā maratona pēdējasi aplis

ātrs,
cilvēku burzma un samocītas sejas
daudz pieveikts - bet ir vēl ko diebt,
apņemības pilns kaut arī saguris,
ar acīm lūkojot pēc palīga (kaut gan ko tad te var palīdzēt) un var :)
un patīk jau drusku
un viņi tic - pat ļoti
un arī viņi grib, lai


noskriet vai iet
kāpēc
vai tas palīdzēs saniegt mērķus

un tomēr - es zinu ka varu
zinu ka izdarīšu

un zinu - ka būs atkal tā patīkamā
padarījuma sajūta