brīvība... mh
Kaut ko no tā visa vairs nesaprotu vai varu izbaudīt.
Baudu baudu... bet smadzenēs kāds kokteili taisa... nevar būt – ka tas viss.
Vaijg būt kam vairāk. Kaut kam citam.
Skaļākam.

Spilgtākam, kodīgākam

Lai noticētu! Ka nu gan man gana...
Un arī tad nebūs, un pēc tam arī nebūs.
Punkts.

Vienkārši būt. Te.

kabatā šalc
raga jūra

un viļni
sitās sandalēs

sēžu un blisinos uz skudrām
savu atspulgu saulrietā.

guļu ar atvērtām acīm
un zinu ka viss reiz beigsies

tāpat neticēs
ka ir, tik nesteidzīgi, pietiekoši, labi

un jā pārmetiet pan strausa sindromu,
sakiet ka tā nepieklājās
un skatieties ar neticības un līdzjūtības pilnām acīm
lai!

es tikpat bridīšu jūrā un smiešos par viļniem
uzcelšu savas pasaules malā telti
spēlēšos ar vārdiem un domām
un laiku pa laikam nedomāšu par to
kā Jums

jā, joprojām eskistenciālie jautājumi
atbildes nav raduši

lai jums šovakar jauki