nevaru, negribu un nezinu... kaa var buut tik sturgalviigs. kam tas viss, kas no taa un ko peec tam!
it kaa jau nebutu gana nesatikshanos.. vel ir kaut kaadi savi, tavi principi... kopeejs mudzheklis un kur nu es!

a kam tas viss ;) nav... butu labaak domajushi par to ko kopaa var.. nevis ko katrs no vinjiem var. katrs par sevi... taa ir vieglaak buut paarliecinaatam, buut stipram, but pareizam...buut paaraak aiznjemtam... pameegjini kopaa!

kaapeec jau atkal to eertaako celju eju... jo principi, jo pieradums, jo kas?

a?

cits staasts par caurveeju...
staigaashanu

un pieturaam

un tad, ja tikai tavu vaardu speele
vispirms vajaga noraades un noteikumus – ja nepiekriiti
ja nepaatik ka arii es speeleeju

bet ja taa nav.. tad lai iet
esmu par caurveeju
un par to lai izpuush

visu un lai paliek tikai plika dveesele

lai no kur sleepties un lai negribaas
lai ir auksti, bet lai ir kur sildiities

lai var paseedeet pieturaa,
gaidot kad naaks

un gribaas ta...
buut blakus, lai juut
gribaas taa – nepieskaroties

un taa – neatverot acis,
taa nekozhot
gribas taa viegli

gribas maaceet
atrast tos iistos
taa lai patiik

neshaubiities
buut saistosham
gribas

un ja ne ko citu
lai ir mugura aiz kuras
caurveejaa paslepties