Ķēms

Pag. gadā vienk. kaut ko sagribējās izdarīt dzīvē, kas visu maina, vienk. sagribēju, process šogad izvērtās eksistenciāli sarežģīts; lai periodiski lemtu par tālāko, bija it kā prāts jānoliek malā un jālemj, ienirstot pa spirāli dziļākajos domāšanas slāņos un izvelkot ārā savas pieredzes koncentrētāko atbildi uz svarīgāko jautājumu, paralēli bija arī neveiksmes un prieki, kas visu padarīja vēl sarežģītāku emocionālā ziņā, par iespējamu fizisko nespēku pat nebija laika domāt, bet tāds ik pa laikam arī nedaudz uznāca. Tik daudz neesmu raudājusi nekad, cik daudz šogad. Ko gribēju teikt? - jā, viss ir galvā, fiziski par sevi ir reizēm jāaizmirst, lai nepieļautu nekādas bailes. Ir arī jāraud, ir, pat skaļi, lai atlaistu, lai izlaužas, un lai sasniegtu to, ko gribas visvairāk.

Valsts atbalsts piešķirts, paldies, Valsts! P.S.Pagaidām tikai teorētiski, lēmuma veidā:-), nevar tak šodien, vajag pēc tam, kad nevienam neko vairs nevajadzēs:-) P.S.Uz plkst. 17:00 ieskaitīja gan, paspēja.

Viens neatbildēts jaut. - zeķes (īsās) :-) varēs nopirkt lokdauna laikā??

Ja šodien pie friziera, jāgriež 3x īsāk, kā cietumā