- ziema pret vasaru un vasara pret ziemu
- 12/27/12 03:46 pm
- Vasara pašajūtas ziņā bija prestats ziemai. Sasodīts, mēs ar Juriju taču konstatējām, ka nekad neesam jutušies labāk - tas, ja nemaldos, bija tieši šovasar! Šobrīd es jūtos kā veca trauku mazgājamā švamme - nav motivācijas, iedvesmas, spēka, vēlmes, radošuma, enerģijas. Es it kā varētu censties n uzturēt sevi kaut vai nedaudz formā, tomēr, ja nav visa iepriekšminētā, tad tādas lietas tiek atstātas novārtā, tālākajos apziņas nostūros. Toties kā es elpoju vasarā!
Grūti būti cilvēkam ar tik daudz prestatiem (dažreiz patīk pažēloties). Piemēram, mīlu harmoniju, bet reizē esmu galējību cilvēks (kas nozīmē, ka vai nu ir, vai nav). Lai gan nē, nekāds galējību cilvēks es neesmu. Drīzāk visīstākās viduvējības cilvēks - gandrīz jebkurā jomā, atskaitot dažas. Un tās dažas diemžēl ir saistītas ar "viduvējīgumu", tāpēc, lai tur nokļūtu, ir jāiziet cauri nelielai ellei. Un tā ikreiz. Varbūt man vajag tiekties pēc pretējā - nevis pēc cilvēkiem un kaut kādas idejas par savstarpēju izpratni, bet gan pret vientulības? Es gan atceros, ka vientuļnieki parasti saka, ka tas ir briesmīgi - būt vienam. Es to esmu izbaudījis, tas patiešām nav patīkami. Bet vientuļnieka dzīve varētu būt man ļoti piemērota, ņemot vērā to, ka nebūtu ikdienā jāeksistē sabiedrībā un tā. Bet tad vajag kādu klusā okeāna salu, jo mērenajā un aukstajā klimatā es vienkārši nomirtu. Gluži kā katru ziemu. - 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 12/27/12 11:45 pm
-
neesmu sastapusi vientuļniekus, kas teiktu, ka ir vientuļi.
reizēm vienpatība māksliniecisko nozaru darboņiem ir pats labākais, kas ar viņiem var notikt.
man, piemēram, dzīve laukos šobrīd liekas kā miera piepildījuma sapnis, toties dzīve pilsētā šķiet totāli kaitinoša un cilvēku masas asas un pārāk skaļas.
jāatzīst, ka šī aizvadītā vasara tomēr vairāk likās kā starpsezona starp pavasari un rudeni - ko gan var gribēt no lietus, vēja un +18-20'C. - Reply