pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

7/24/12 08:30 am
Jā, un Detachment ir diezgan kruta filma. Tik daudz kas likās simpātisks (vai neitrāls un neuzkrītoši simpātisks), tāpēc nav vērts par to runāt. Tapēc par nepatīkamo. Vienīgie momenti, kas nepatika, bija kādi divi, trīs - pēdējās 10 minūtēs. Viens no tiem - pēdējā minūte. Pēdjie/-ais kadri/-s. Tas Po citāts (kas bija filmā), lai arī kādā intonācijā to nelasītu, joprojām skanētu banāli un ne īpaši aizraujoši. Nešķita arī īpaši iederīgs. Un, Edgar, ar mazāk vārdiem var pateikt daudz skaistāk un vairāk, un baisāk, bet tas tā. Nav jau tā, ka man viņš baigi nepatiktu. Kaut kad pasen lasīju viņa stāstus (diemžēl latviski), tie bija patīkami, dažbrīd pat biedējoši, mazliet šokējosi.

Ā, un dienasgramata, man gan liekas, ka nebūtu jau gluži tā, ka cilvēks, kurš noskatītos šo filmu, vairs negribētu strādāt par skolotāju. Viņš tomēr bija substitue teacher (īpašs teacher tips). Skolotāji parastie saskaras ar neieinteresētību un ņirgāšanos, varbūt pat pazemošanu sliktākajos gadījumos. Bet tie, man liekas, ir reti gadījumi, jo ir jābūt ļoti savdabīgam cilvēkam, lai nesāktu rēķināties ar to. Un tāds cilvēks nemaz nedrīkstētu strādāt par skolotāju (lai arī ko tas mainītu).
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko